Подкомментарий к теориям о вечности

Опубликовано khantibalo от 6 ноября, 2019 - 13:52
Отображение колонок
english Бхиккху Бодхи
<<Назад
Теории о вечности
Оглавление Далее>>
Теории частичной вечности
Пали - CST Комментарии
30. Abhivadantīti "idameva saccaṃ, moghamañña"nti (ma. ni. 2.187, 203, 427; ma. ni. 3.27, 29) abhinivisitvā vadanti "ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo"tiādinā vivadanti.
Abhivadanakiriyāya ajjāpi avicchedabhāvadassanatthaṃ vattamānakālavacanaṃ.
Diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ "muttagataṃ, (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) saṅkhāragata"ntiādīsu (mahāni. 41) viya.
Gantabbābhāvato vā diṭṭhiyā gatamattaṃ, diṭṭhiyā gahaṇamattanti attho.
Diṭṭhippakāro vā diṭṭhigataṃ.
Lokiyā hi vidhayuttagatapakāra-sadde samānatthe icchanti.
Ekekasmiñca "attā"ti, "loko"ti ca gahaṇavisesaṃ upādāya paññāpanaṃ hotīti āha "rūpādīsu aññataraṃ attā ca loko cāti gahetvā"ti.
Amaraṃ niccaṃ dhuvanti sassatavevacanāni.
Maraṇābhāvena vā amaraṃ, uppādābhāvena sabbathāpi atthitāya niccaṃ, thiraṭṭhena vikārābhāvena dhuvaṃ.
"Yathāhā"tiādinā yathāvuttamatthaṃ niddesapaṭisambhidāpāḷīhi vibhāveti.
Ayañca attho "rūpaṃ attato samanupassati, vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ attato samanupassatī"ti imissā pañcavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena vutto.
"Rūpavantaṃ attāna"ntiādikāya pana pañcadasavidhāya sakkāyadiṭṭhiyā vasena cattāro cattāro khandhe "attā"ti gahetvā tadaññaṃ "loko"ti paññapentīti ayampi attho labbhati.
Tathā ekaṃ khandhaṃ "attā"ti gahetvā tadaññe attano upabhogabhūto lokoti, sasantatipatite vā khandhe "attā"ti gahetvā tadaññe "loko"ti paññapentīti evampettha attho daṭṭhabbo.
Etthāha – sassato vādo etesanti kasmā vuttaṃ, nanu tesaṃ attā loko ca sassatoti adhippeto, na vādo ti?
Saccametaṃ, sassatasahacaritatāya pana "vādo sassato"ti vuttaṃ yathā "kuntā pacarantī"ti.
Sassato iti vādo etesanti vā iti-saddalopo daṭṭhabbo.
Atha vā sassataṃ vadanti "idameva sacca"nti abhinivissa voharantīti sassatavādā, sassatadiṭṭhinoti evampettha attho daṭṭhabbo. ¶
31. Ātāpanaṃ kilesānaṃ vibādhanaṃ pahānaṃ.
Padahanaṃ kosajjapakkhe patituṃ adatvā cittassa ussahanaṃ.
Anuyogo yathā samādhi visesabhāgiyataṃ pāpuṇāti, evaṃ vīriyassa bahulīkaraṇaṃ.
Idha upacārappanācittaparidamanavīriyānaṃ adhippetattā āha "tippabhedaṃ vīriya"nti.
Nappamajjati etenāti appamādo, asammoso.
Sammā upāyena manasi karoti kammaṭṭhānaṃ etenāti sammāmanasikāro ñāṇanti āha "vīriyañca satiñca ñāṇañcā"ti.
Etthāti "ātappa - pe - manasikāraṃ anvāyā"ti imasmiṃ pāṭhe.
Sīlavisuddhiyā saddhiṃ catunnaṃ rūpāvacarajjhānānaṃ adhigamanapaṭipadā vattabbā, sā pana visuddhimagge vitthārato vuttāti āha "saṅkhepattho"ti.
"Tathārūpa"nti cuddasavidhehi cittadamanehi rūpāvacaracatutthajjhānassa damitataṃ vadati. ¶
Samādhānādiaṭṭhaṅgasamannāgatarūpāvacaracatutthajjhānassa yogino samādhivijambhanabhūtā lokiyābhiññā jhānānubhāvo.
"Jhānādīna"nti idaṃ jhānalābhissa visesena jhānadhammā āpāthaṃ āgacchanti, taṃmukhena sesadhammāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ.
Janakabhāvaṃ paṭikkhipati.
Sati hi janakabhāve rūpādidhammānaṃ viya sukhādidhammānaṃ viya, ca paccayāyattavuttitāya uppādavantatā viññāyati, uppāde ca sati avassambhāvī nirodhoti anavakāsāva niccatā siyāti.
Kūṭaṭṭha-saddo vā loke accantanicce niruḷho daṭṭhabbo.
"Esikaṭṭhāyiṭṭhito"ti etena yathā esikā vātappahārādīhi na calati, evaṃ na kenaci vikāraṃ āpajjatīti vikārābhāvamāha, "kūṭaṭṭho"ti iminā pana aniccatābhāvaṃ.
Vikāropi vināsoyevāti āha, "ubhayenapi lokassa vināsābhāvaṃ dīpetī"ti.
"Vijjamānamevā"ti etena kāraṇe phalassa atthibhāvadassanena abhibyattivādaṃ dīpeti.
Nikkhamatīti ca abhibyattiṃ gacchatīti attho.
Kathaṃ pana vijjamānoyeva pubbe anabhibyatto abhibyattiṃ gacchatīti?
Yathā andhakārena paṭicchanno ghaṭo ālokena abhibyattiṃ gacchati. ¶
Idamettha vicāretabbaṃ – kiṃ karonto āloko ghaṭaṃ pakāsetīti vuccati, yadi ghaṭavisayaṃ buddhiṃ karonto, buddhiyā anuppannāya uppattidīpanato abhibyattivādo hāyati.
Atha ghaṭabuddhiyā āvaraṇabhūtaṃ andhakāraṃ vidhamanto, evampi abhibyattivādo hāyatiyeva.
Sati hi ghaṭabuddhiyā andhakāro kathaṃ tassā āvaraṇaṃ hotīti, yathā ghaṭassa abhibyatti na yujjati, evaṃ attanopi.
Tatthāpi hi yadi indriyavisayādisannipātena anuppannāya buddhiyā uppatti, uppattivacaneneva abhibyattivādo hāyati, tathā sassatavādo.
Atha buddhippavattiyā āvaraṇabhūtassa andhakāraṭṭhāniyassa mohassa vidhamanena.
Sati buddhiyā kathaṃ moho āvaraṇanti, kiñci bhedasambhavato.
Na hi abhibyañjanakānaṃ candasūriyamaṇipadīpādīnaṃ bhedena abhibyañjitabbānaṃ ghaṭādīnaṃ bhedo hoti, hoti ca visayabhedena buddhibhedoti bhiyyopi abhibyatti na yujjatiyeva, na cettha vuttikappanā yuttā vuttiyā vuttimato ca anaññathānujānanatoti.
Teca sattā sandhāvantīti ye idha manussabhāvena avaṭṭhitā, teyeva devabhāvādiupagamanena ito aññattha gacchanti, aññathā katassa kammassa vināso, akatassa ca abbhāgamo āpajjeyyāti adhippāyo. ¶
Aparāparanti aparasmā bhavā aparaṃ bhavaṃ.
Evaṃ saṅkhyaṃ gacchantīti attano niccasabhāvattā na cutūpapattiyo, sabbabyāpitāya nāpi sandhāvanasaṃsaraṇāni, dhammānaṃyeva pana pavattivisesena evaṃ saṅkhyaṃ gacchanti, evaṃ voharīyantīti adhippāyo.
Etena avaṭṭhitasabhāvassa attano, dhammino ca dhammamattaṃ uppajjati ceva vinassati cāti imaṃ vipariṇāmavādaṃ dasseti.
Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ parato vakkhāma.
Attano vādaṃ bhindatīti sandhāvanādivacanasiddhāya aniccatāya pubbe paṭiññātaṃ sassatavādaṃ bhindati, viddhaṃsetīti attho.
Sassatisamanti vā etassa sassataṃ thāvaraṃ niccakālanti attho daṭṭhabbo. ¶
Hetuṃ dassentoti yesaṃ "sassato"ti attānañca lokañca paññapeti ayaṃ diṭṭhigatiko, tesaṃ hetuṃ dassentoti attho.
Na hi attano diṭṭhiyā paccakkhakatamatthaṃ attanoyeva sādheti, attano pana paccakkhakatena atthena attano appaccakkhabhūtampi atthaṃ sādheti.
Attanā hi yathānicchitaṃ parehi viññāpeti, na anicchitaṃ.
"Hetuṃ dassento"ti ettha idaṃ hetudassanaṃ – etesu anekesu jātisatasahassesu ekovāyaṃ me attā, loko ca anussaraṇasabbhāvato.
Yo hi yamatthaṃ anubhavati, so eva taṃ anussarati, na añño.
Na hi aññena anubhūtamatthaṃ añño anussarituṃ sakkoti yathā taṃ buddharakkhitena anubhūtaṃ dhammarakkhito.
Yathā cetāsu, evaṃ ito purimatarāsupi jātīsūti.
Kasmā sassato me attā ca loko ca.
Yathā ca me, evaṃ aññesampi sattānaṃ sassato attā ca loko cāti?
Sassatavasena diṭṭhigahanaṃ pakkhando diṭṭhigatiko parepi tattha patiṭṭhapeti, pāḷiyaṃ pana "anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti.
So evaṃ āhā"ti ca vacanato parānumānavasena idha hetudassanaṃ adhippetanti viññāyati.
Kāraṇanti tividhaṃ kāraṇaṃ sampāpakaṃ nibbattakaṃ ñāpakanti.
Tattha ariyamaggo nibbānassa sampāpakaṃ kāraṇaṃ, bījaṃ aṅkurassa nibbattakaṃ kāraṇaṃ, paccayuppannatādayo aniccatādīnaṃ ñāpakaṃ kāraṇaṃ, idhāpi ñāpakakāraṇameva adhippetaṃ.
Ñāpako hi ñāpetabbatthavisayassa ñāṇassa hetubhāvato kāraṇanti.
Tadāyattavuttitāya taṃ ñāṇaṃ tiṭṭhati tatthāti "ṭhāna"nti, vasati tattha pavattatīti "vatthū"ti ca vuccati.
Tathā hi bhagavatā vatthu-saddena uddisitvāpi ṭhānasaddena niddiṭṭhanti. ¶
32. Dutiyatatiyavādānaṃ paṭhamavādato natthi viseso ṭhapetvā kālavisesanti āha "upari vādadvayepi eseva nayo"ti.
Yadi evaṃ kasmā sassatavādo catudhā vibhatto, nanu adhiccasamuppannikavādo viya duvidheneva vibhajitabbo siyāti āha "mandapañño hi titthiyo"tiādi. ¶
34. Takkayatīti ūhayati, sassatādiākārena tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe cittaṃ abhiniropetīti attho.
Takkoti ākoṭanalakkhaṇo vinicchayalakkhaṇo vā diṭṭhiṭṭhānabhūto vitakko.
Vīmaṃsā nāma vicāraṇā, sā panettha atthato paññāpatirūpako lobhasahagatacittuppādo, micchābhiniveso vā ayonisomanasikāro, pubbabhāge vā diṭṭhivipphanditanti daṭṭhabbā.
Tenevāha "tulanā ruccanā khamanā"ti.
Pariyāhananaṃ vitakkassa ārammaṇaūhanaṃ evāti āha "tena tena pakārena takketvā"ti.
Anuvicaritanti vīmaṃsāya anupavattitaṃ, vīmaṃsānugatena vā vicārena anumajjitaṃ.
Paṭi paṭi bhātīti paṭibhānaṃ, yathāsamihitākāravisesavibhāvako cittuppādo.
Paṭibhānato jātaṃ paṭibhānaṃ, sayaṃ attano paṭibhānaṃ sayaṃ paṭibhānaṃ.
Tenevāha "attano paṭibhānamattasañjāta"nti.
Matta-saddena visesādhigamādayo nivatteti. ¶
"Anāgatepievaṃ bhavissatī"ti idaṃ na idhādhippetatakkīvaseneva vuttaṃ, lābhītakkino evampi sambhavatīti sambhavadassanavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ.
Yaṃ kiñci attanā paṭiladdhaṃ rūpādi sukhādi ca idha labbhatīti lābho, na jhānādiviseso.
"Evaṃ sati idaṃ hotī"ti aniccesu bhāvesu añño karoti, añño paṭisaṃvedetīti āpajjati, tathā ca sati katassa vināso, akatassa ca abbhāgamo siyā.
Niccesu pana bhāvesu yo karoti, so paṭisaṃvedetīti na doso āpajjatīti takkikassa yuttigavesanākāraṃ dasseti. ¶
Takkamattenevāti āgamādhigamādīnaṃ anussavādīnañca abhāvā suddhatakkeneva.
Nanu ca visesalābhinopi sassatavādino attano visesādhigamahetu anekesu jātisatasahassesu dasasu saṃvaṭṭavivaṭṭesu cattālīsāya saṃvaṭṭavivaṭṭesu yathānubhūtaṃ attano santānaṃ tappaṭibaddhañca "attā, loko"ti ca anussaritvā tato purimapurimatarāsupi jātīsu tathābhūtassa atthitānuvitakkanamukhena sabbesampi sattānaṃ tathābhāvānuvitakkanavaseneva sassatābhinivesino jātā, evañca sati sabbopi sassatavādī anussutijātissaratakkikā viya attano upaladdhavatthunibandhanena takkanena pavattavādattā takkīpakkheyeva tiṭṭheyya, avassañca vuttappakāraṃ takkanamicchitabbaṃ, aññathā visesalābhī sassatavādī ekaccasassatikapakkhaṃ, adhiccasamuppannikapakkhaṃ vā bhajeyyāti ?
Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, yasmā visesalābhīnaṃ khandhasantānassa dīghadīghataradīghatamakālānussaraṇaṃ sassataggāhassa asādhāraṇakāraṇaṃ.
Tathā hi "anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi.
Imināmahametaṃ jānāmī"ti anussaraṇameva padhānakāraṇabhāvena dassitaṃ.
Yaṃ pana tassa "imināmahametaṃ jānāmī"ti pavattaṃ takkanaṃ, na taṃ idha padhānaṃ anussaraṇaṃ pati tassa appadhānabhūtattā.
Yadi evaṃ anussavādīnampi padhānabhāvo āpajjatīti ce?
Na, tesaṃ sacchikiriyāya abhāvena takkapadhānattā, padhānakāraṇena ca niddeso niruḷho sāsane loke ca yathā "cakkhuviññāṇaṃ, yavaṅkuro"ti ca. ¶
Atha vā visesādhigamanibandhanarahitassa takkanassa visuṃ sassataggāhe kāraṇabhāvadassanatthaṃ visesādhigamo visuṃ sassataggāhakāraṇaṃ vattabbo, so ca mandamajjhatikkhapaññāvasena tividhoti bhagavatā sabbatakkino takkībhāvasāmaññena ekajjhaṃ gahetvā catudhā vavatthāpito sassatavādo.
Yadipi anussavādivasena takkikānaṃ viya mandapaññādīnampi hīnādivasena anekabhedasabbhāvato visesalābhīnampi bahudhā bhedo sambhavati, sabbe pana visesalābhino mandapaññādivasena tayo rāsī katvā tattha ukkaṭṭhavasena anekajātisatasahassadasasaṃvaṭṭavivaṭṭacattārīsasaṃvaṭṭavivaṭṭānussaraṇena ayaṃ vibhāgo vutto.
Tīsupi rāsīsu ye hīnamajjhapaññā, te vuttaparicchedato ūnakameva anussaranti.
Ye pana tattha ukkaṭṭhapaññā, te vuttaparicchedaṃ atikkamitvā nānussarantīti evaṃ panāyaṃ desanā.
Tasmā aññatarabhedasaṅgahavaseneva bhagavatā cattāriṭṭhānāni vibhattānīti vavatthitā sassatavādīnaṃ catubbidhatā.
Na hi idha sāvasesaṃ dhammaṃ deseti dhammarājā. ¶
35. "Aññatarenā"ti etassa atthaṃ dassetuṃ "ekenā"ti vuttaṃ.
Vā-saddassa pana aniyamatthataṃ dassetuṃ "dvīhi vā tīhi vā"ti vuttaṃ.
Tena catūsu ṭhānesu yathārahaṃ ekaccaṃ ekaccassa paññāpane sahakārīkāraṇanti dasseti.
Kiṃ panetāni vatthūni abhinivesassa hetu, udāhu patiṭṭhāpanassa.
Kiñcettha yadi tāva abhinivesassa, kasmā anussaraṇatakkanāniyeva gahitāni, na saññāvipallāsādayo.
Tathāhi viparītasaññā ayonisomanasikāraasappurisūpanissayaasaddhammassavanādīni micchādiṭṭhiyā pavattanaṭṭhānāni.
Atha patiṭṭhāpanassa adhigamayuttiyo viya āgamopi vatthubhāvena vattabbo, ubhayatthāpi "natthi ito bahiddhā"ti vacanaṃ na yujjatīti?
Na.
Kasmā?
Abhinivesapakkhe tāva ayaṃ diṭṭhigatiko asappurisūpanissayaasaddhammassavanehi ayoniso ummujjitvā vipallāsasañño rūpādidhammānaṃ khaṇe khaṇe bhijjanasabhāvassa anavabodhato dhammayuttiṃ atidhāvanto ekattanayaṃ micchā gahetvā yathāvuttānussaraṇatakkehi khandhesu "sassato attā ca loko cā"ti (dī. ni. 1.31) abhinivesaṃ janesi.
Iti āsannakāraṇattā, padhānakāraṇattā, taggahaṇeneva ca itaresampi gahitattā anussaraṇatakkanāniyeva idha gahitāni.
Patiṭṭhāpanapakkhe pana āgamopi yuttipakkheyeva ṭhito visesato bāhirakānaṃ takkagāhibhāvatoti anussaraṇatakkanāniyeva diṭṭhiyā vatthubhāvena gahitāni.
Kiñca bhiyyo duvidhaṃ lakkhaṇaṃ paramatthadhammānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇañcāti.
Tattha sabhāvalakkhaṇāvabodho paccakkhañāṇaṃ, sāmaññalakkhaṇāvabodho anumānañāṇaṃ, āgamo ca sutamayāya paññāya sādhanato anumānañāṇameva āvahati, sutānaṃ pana dhammānaṃ ākāraparivitakkanena nijjhānakkhantiyaṃ ṭhito cintāmayaṃ paññaṃ nibbattetvā anukkamena bhāvanāya paccakkhañāṇaṃ adhigacchatīti evaṃ āgamopi takkavisayaṃ nātikkamatīti taggahaṇena gahitovāti veditabbo.
So aṭṭhakathāyaṃ anussutitakkaggahaṇena vibhāvitoti yuttaṃ evidaṃ "natthi ito bahiddhā"ti.
"Anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sassataṃ attānañca lokañca paññapentī"ti (dī. ni. 1.30) ca vacanato patiṭṭhāpanavatthūni idhādhippetānīti daṭṭhabbaṃ. ¶
36. Diṭṭhiyeva diṭṭhiṭṭhānaṃ paramavajjatāya anekavihitānaṃ anatthānaṃ hetubhāvato.
Yathāha "micchādiṭṭhiparamāhaṃ bhikkhave vajjaṃ vadāmī"ti (a. ni. 1.310) "yathāhā"tiādinā paṭisambhidāpāḷiyā (paṭi. ma. 1.124) diṭṭhiyā ṭhānavibhāgaṃ dasseti.
Tattha khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ ārammaṇaṭṭhena "rūpaṃ attato samanupassatī"tiādi (saṃ. ni. 3.81, 345) vacanato.
Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ upanissayādibhāvena pavattanato.
Yathāha "assutavā bhikkhave puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido"tiādi (ma. ni. 1.2; paṭi. ma. 1.130).
Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ.
Yathā cāha "tadapi phassapaccayā, (dī. ni. 1.118 ādayo) phussa phussa paṭisaṃvedentī"ti (dī. ni. 1.144) ca.
Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ.
Vuttañcetaṃ "saññānidānā hi papañcasaṅkhā, (su. ni. 880; mahāni. 109) pathavito saññatvā"ti (ma. ni. 1.2) ca ādi.
Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ.
Vuttampi cetaṃ "takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū"ti (su. ni. 892) "takkī hoti vīmaṃsī"ti (dī. ni. 1.34) ca ādi.
Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ.
Tenāha bhagavā "tassa evaṃ ayoniso manasi karoto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati.
'Atthi me attā'ti vā assa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī"tiādi (ma. ni. 1.19).
Samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ samuṭṭhānabhāvo samuṭṭhānaṭṭho.
Pavattitāti parasantānesu uppāditā.
Pariniṭṭhāpitāti abhinivesassa pariyosānaṃ matthakaṃ pāpitāti attho.
"Ārammaṇavasenā"ti aṭṭhasu diṭṭhiṭṭhānesu khandhe sandhāyāha.
Pavattanavasenāti avijjādayo.
Āsevanavasenāti pāpamittaparatoghosādīnampi sevanaṃ labbhatiyeva.
Atha vā evaṃgatikāti evaṃgamanā, evaṃniṭṭhāti attho.
Idaṃ vuttaṃ hoti – ime diṭṭhisaṅkhātā diṭṭhiṭṭhānā evaṃ paramatthato asantaṃ attānaṃ sassatabhāvañcassa ajjhāropetvā gahitā, parāmaṭṭhā ca bālalapanā yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattanti.
Paṇḍitehi samanuyuñjiyamānā pana anavaṭṭhitavatthukā avimaddakkhamā sūriyuggamane ussāvabindū viya khajjopanakā viya ca bhijjanti vinassanti cāti. ¶
Tatthāyaṃ anuyuñjane saṅkhepakathā – yadi hi parena parikappito attā loko vā sassato siyā, tassa nibbikāratāya purimarūpāvijahanato kassaci visesādhānassa kātuṃ asakkuṇeyyatāya ahitato nivattanatthaṃ, hite ca paṭipattiatthaṃ upadeso eva nippayojano siyā sassatavādino, kathaṃ vā so upadeso pavattīyati vikārābhāvato, evañca attano ajaṭākāsassa viya dānādikiriyā hiṃsādikiriyā ca na sambhavati.
Tathā sukhassa dukkhassa anubhavananibandho eva sassatavādino na yujjati kammabaddhābhāvato, jātiādīnañca asambhavato kuto vimokkho, atha pana dhammamattaṃ tassa uppajjati ceva vinassati ca, yassa vasenāyaṃ kiriyādivohāroti vadeyya, evampi purimarūpāvijahanena avaṭṭhitassa attano dhammamattanti na sakkā sambhāvetuṃ, te vā panassa dhammā avatthābhūtā aññe vā siyuṃ anaññe vā.
Yadi aññe, na tāhi tassa uppannāhipi koci viseso atthi.
Yāhi karoti paṭisaṃvedeti cavati upapajjati cāti icchitaṃ, tasmā tadavattho eva yathāvuttadoso.
Kiñca dhammakappanāpi niratthikā siyā, athānaññe uppādavināsavantīhi avatthāhi anaññassa attano tāsaṃ viya uppādavināsasabbhāvato kuto niccatāvakāso, tāsampi vā attano viya niccatāti bandhavimokkhānaṃ asambhavo evāti na yujjatiyeva sassatavādo.
Na cettha koci vādī dhammānaṃ sassatabhāve parisuddhaṃ yuttiṃ vattuṃ samattho, yuttirahitañca vacanaṃ na paṇḍitānaṃ cittaṃ ārādhetīti.
Tena vuttaṃ "yāva paṇḍitā na samanuyuñjanti, tāva gacchanti pavattantī"ti.
Kammavasena abhimukho sampareti etthāti abhisamparāyo, paroloko. ¶
"Sabbaññutaññāṇañcā"ti idaṃ idha sabbaññutaññāṇassa vibhajiyamānattā vuttaṃ, tasmiṃ vā vutte tadadhiṭṭhānato āsavakkhayañāṇaṃ, tadavinābhāvato sabbampi vā bhagavato dasabalādiñāṇaṃ gahitameva hotīti katvā.
Pajānantopīti pi-saddo sambhāvane, tena "tañcā"ti ettha vuttaṃ ca-saddatthamāha.
Idaṃ vuttaṃ hoti – taṃ diṭṭhigatato uttaritaraṃ sārabhūtaṃ sīlādiguṇavisesampi tathāgato nābhinivisati, ko pana vādo vaṭṭāmiseti.
"Aha"nti diṭṭhivasena vā taṃ parāmasanākāramāha.
Pajānāmīti ettha iti-saddo pakārattho, tena "mama"nti taṇhāvasena parāmasanākāraṃ dasseti.
Dhammasabhāvaṃ atikkamitvā parato āmasanaṃ parāmāso.
Na hi taṃ atthi, khandhesu yaṃ "aha"nti vā, "mama"nti vā gahetabbaṃ siyā.
Yo pana parāmāso taṇhādayova, te ca bhagavato bodhimūleyeva pahīnāti āha "parāmāsakilesāna"ntiādi.
Aparāmāsatoti vā nibbutivedanassa hetuvacanaṃ, "viditā"ti idaṃ padaṃ apekkhitvā kattari sāmivacanaṃ, aparāmasanahetu parāmāsarahitāya paṭipattiyā tathāgatena sayameva asaṅkhatadhātu adhigatāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. ¶
"Yāsu vedanāsū"tiādinā bhagavato desanāvilāsaṃ dasseti.
Tathā hi khandhāyatanādivasena anekavidhāsu catusaccadesanāsu sambhavantīsupi ayaṃ tathāgatānaṃ desanāsu paṭipatti, yaṃ diṭṭhigatikā micchāpaṭipattiyā diṭṭhigahanaṃ pakkhandāti dassanatthaṃ vedanāyeva pariññāya bhūmidassanatthaṃ uddhaṭā.
Kammaṭṭhānanti catusaccakammaṭṭhānaṃ.
Yathābhūtaṃ viditvāti vipassanāpaññāya vedanāya samudayādīni ārammaṇapaṭivedhavasena maggapaññāya asammohapaṭivedhavasena jānitvā, paṭivijjhitvāti attho.
Paccayasamudayaṭṭhenāti "imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjatī"ti (ma. ni. 1.404; saṃ. ni. 2.21; udā. 1) vuttalakkhaṇena avijjādīnaṃ paccayānaṃ uppādena ceva maggena asamugghātena ca.
Nibbattilakkhaṇanti uppādalakkhaṇaṃ, jātinti attho.
Pañcannaṃ lakkhaṇānanti ettha catunnaṃ paccayānampi uppādalakkhaṇameva gahetvā vuttanti gahetabbaṃ, yasmā paccayalakkhaṇampi labbhatiyeva, tathā ceva saṃvaṇṇitaṃ.
Paccayanirodhaṭṭhenāti etthāpi vuttanayānusārena attho veditabbo. Примечание ББ: [That is, their cessation because they have been extirpated by the noble path, and through the cessation of their conditions as describ...
Все комментарии (1)
Yanti yasmā, yaṃ vā sukhaṃ somanassaṃ.
Paṭiccāti ārammaṇapaccayādibhūtaṃ vedanaṃ labhitvā.
Ayanti sukhasomanassānaṃ paccayabhāvo, sukhasomanassameva vā, "assādo"ti padaṃ pana apekkhitvā pulliṅganiddeso.
Ayañhettha saṅkhepattho – purimuppannaṃ vedanaṃ ārabbha somanassuppattiyaṃ yo purimavedanāya assādetabbākāro somanassassādanākāro, ayaṃ assādoti.
Kathaṃ pana vedanaṃ ārabbha sukhaṃ uppajjatīti?
Cetasikasukhassa adhippetattā nāyaṃ doso.
Visesanaṃ hettha somanassaggahaṇaṃ sukhaṃ somanassanti "rukkho siṃsapā"ti yathā. ¶
"Aniccā"ti iminā saṅkhāradukkhatāvasena upekkhāvedanāya, sabbavedanāsuyeva vā ādīnavamāha, itarehi itaradukkhatāvasena yathākkamaṃ dukkhasukhavedanānaṃ, avisesena vā tīṇipi padāni sabbāsampi vedanānaṃ vasena yojetabbāni.
Ayanti yo vedanāya hutvā abhāvaṭṭhena aniccabhāvo, udayabbayapaṭipīḷanaṭṭhena dukkhabhāvo, jarāya maraṇena cāti dvedhā vipariṇāmetabbabhāvo ca, ayaṃ vedanāya ādīnavo, yato vā ādīnaṃ paramakāruññaṃ vāti pavattatīti.
Vedanāya nissaraṇanti ettha vedanāyāti nissakkavacanaṃ, yāva vedanāpaṭibaddhaṃ chandarāgaṃ na pajahati, tāvāyaṃ puriso vedanaṃ allīnoyeva hoti.
Yadā pana taṃ chandarāgaṃ pajahati, tadāyaṃ puriso vedanāya nissaṭo visaṃyutto hotīti chandarāgappahānaṃ vedanāya nissaraṇaṃ vuttaṃ.
Ettha ca vedanāggahaṇena vedanāya sahajātanissayārammaṇabhūtā ca rūpārūpadhammā gahitā eva hontīti pañcannampi upādānakkhandhānaṃ gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ.
Vedanāsīsena pana desanā āgatā, tattha kāraṇaṃ vuttameva, lakkhaṇahāranayena vā ayamattho vibhāvetabbo.
Tattha vedanāggahaṇena gahitā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccaṃ, vedanānaṃ samudayaggahaṇena gahitā avijjādayo samudayasaccaṃ, atthaṅgamanissaraṇapariyāyehi nirodhasaccaṃ, "yathābhūtaṃ viditvā"ti etena maggasaccanti evamettha cattāri saccāni veditabbāni.
Kāmupādānamūlakattā sesupādānānaṃ, pahīne ca kāmupādāne upādānasesābhāvato "vigatachandarāgatāya anupādāno"ti vuttaṃ.
Anupādāvimuttoti attano maggaphalappattiṃ bhagavā dasseti.
"Vedanāna"ntiādinā hi yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā imaṃ diṭṭhigataṃ sakāraṇaṃ sagatikaṃ pabhedato vibhajituṃ samattho ahosi, tassa sabbaññutaññāṇassa saddhiṃ pubbabhāgapaṭipadāya uppattibhūmiṃ dasseti dhammarājā. ¶
Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.
<<Назад
Теории о вечности
Оглавление Далее>>
Теории частичной вечности

Редакция перевода от 21.11.2019 19:34