Подкомментарий к суждениям о прошлом

Опубликовано khantibalo от 6 ноября, 2019 - 12:42
Отображение колонок
english Бхиккху Бодхи
<<Назад
Суждения о прошлом
Оглавление Далее>>
Теории о вечности
Пали - CST Комментарии
Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā ¶
28. Bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇo nāma "yāvañcidaṃ tena bhagavatā"tiādinā vuttavaṇṇo.
Etthāyaṃ sambandho – na bhikkhave ettakā eva buddhaguṇā, ye tumhākaṃ pākaṭā, apākaṭā pana "atthi bhikkhave aññe dhammā"ti vitthāro.
Tattha "ime diṭṭhiṭṭhānā evaṃ gahitā"tiādinā sassatādidiṭṭhiṭṭhānānaṃ yathāgahitākārasuññatabhāvappakāsanato, "tañca pajānanaṃ na parāmasatī"ti sīlādīnañca aparāmāsaniyyānikabhāvadīpanena niccasārādivirahappakāsanato, yāsu vedanāsu avītarāgatāya bāhirakānaṃ etāni diṭṭhivipphanditāni sambhavanti, tesaṃ paccayabhūtānañca sammohādīnaṃ vedakakārakasabhāvābhāvadassanamukhena sabbadhammānaṃ attattaniyatāvirahadīpanato, anupādāparinibbānadīpanato ca ayaṃ desanā suññatāvibhāvanappadhānāti āha "suññatāpakāsanaṃ ārabhī"ti.
Pariyattīti vinayādibhedabhinnā tanti.
Desanāti tassā tantiyā manasāvavatthāpitāya vibhāvanā, yathādhammaṃ dhammābhilāpabhūtā vā paññāpanā, anulomādivasena vā kathananti pariyattidesanānaṃ viseso pubbeyeva vavatthāpitoti āha "desanāyaṃ pariyattiya"nti.
Evaṃ ādīsūti ettha ādi-saddena saccasabhāvasamādhipaññāpakatipuññaāpattiñeyyādayo saṅgayhanti.
Tathā hi ayaṃ dhamma-saddo "catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ ananubodhā"tiādīsu (dī. ni. 2.186; a. ni. 4.1) sacce vattati, "kusalā dhammā akusalā dhammā"tiādīsu (dha. sa. 1) sabhāve, "evaṃdhammā te bhagavanto ahesu"ntiādīsu (saṃ. ni. 5.378) samādhimhi, "saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socatī"tiādīsu (su. ni. 190) paññāya, "jātidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjatī"tiādīsu (ma. ni. 3.373; paṭi. ma. 1.33) pakatiyaṃ, "dhammo suciṇṇo sukhamāvahātī"tiādīsu (su. ni. 184; theragā. 303; jā. 1.10.102) puññe, "cattāro pārājikā dhammā"tiādīsu (pārā. 233) āpattiyaṃ, "sabbe dhammā sabbākārena buddhassa bhagavato ñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchantī"tiādīsu (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.6) ñeyye vattati (ma. ni. aṭṭha. 1.suttanikkhepavaṇṇanā; abhi. aṭṭha. 1.tikamātikāpadavaṇṇanā; bu. vaṃ. aṭṭha. ratanacaṅkamanakaṇḍavaṇṇanā).
Dhammā hontīti suññā dhammamattā hontīti attho. ¶
"Duddasā"ti eteneva tesaṃ dhammānaṃ dukkhogāhatā pakāsitā hoti.
Sace pana koci attano pamāṇaṃ ajānanto ñāṇena te dhamme ogāhituṃ ussāhaṃ kareyya, tassa taṃ ñāṇaṃ appatiṭṭhameva makasatuṇḍasūci viya mahāsamuddeti āha "alabbhaneyyapatiṭṭhā"ti.
Alabbhaneyyā patiṭṭhā etthāti alabbhaneyyapatiṭṭhāti padaviggaho veditabbo.
Alabbhaneyyapatiṭṭhānaṃ ogāhituṃ asakkuṇeyyatāya "ettakā ete īdisā cā"ti passituṃ na sakkāti vuttaṃ "gambhīrattā eva duddasā"ti.
Ye pana daṭṭhumeva na sakkā, tesaṃ ogāhitvā anubujjhane kathā eva natthīti āha "duddasattā eva duranubodhā"ti.
Sabbapariḷāhapaṭippassaddhimatthake samuppannattā, nibbutasabbapariḷāhasamāpattisamokiṇṇattā ca nibbutasabbapariḷāhā.
Santārammaṇāni maggaphalanibbānāni anupasantasabhāvānaṃ kilesānaṃ saṅkhārānañca abhāvato.
Atha vā samūhatavikkhepatāya niccasamāhitassa manasikārassa vasena tadārammaṇadhammānaṃ santabhāvo veditabbo kasiṇugghāṭimākāsatabbisayaviññāṇānaṃ anantabhāvo viya.
Avirajjhitvā nimittapaṭivedho viya issāsānaṃ avirajjhitvā dhammānaṃ yathābhūtasabhāvabodho sāduraso mahāraso ca hotīti āha atittikaraṇaṭṭhenāti.
Paṭivedhappattānaṃ, tesu ca buddhānaṃyeva sabbākārena visayabhāvūpagamanato na takkabuddhiyā gocarāti āha "uttamañāṇavisayattā"tiādi.
"Nipuṇā"ti ñeyyesu tikkhavisadavuttiyā chekā.
Yasmā pana so chekabhāvo ārammaṇe appaṭihatavuttitāya sukhumañeyyagahaṇasamatthatāya supākaṭo hoti, tena vuttaṃ "saṇhasukhumasabhāvattā"ti. ¶
Aparo nayo – vinayapaṇṇattiādigambhīraneyyavibhāvanato gambhīrā.
Kadāci asaṅkhyeyyamahākappe atikkamitvāpi dullabhadassanatāya duddasā.
Dassanañcettha paññācakkhuvaseneva veditabbaṃ.
Dhammanvayasaṅkhātassa anubodhassa kassacideva sambhavato duranubodhā.
Santasabhāvato, veneyyānañca guṇasampadānaṃ pariyosānattā santā.
Attano ca paccayehi padhānabhāvaṃ nītatāya paṇītā.
Samadhigatasaccalakkhaṇatāya atakkehi, atakkena vā ñāṇena avacaritabbatāya atakkāvacarā.
Nipuṇaṃ, nipuṇe vā atthe saccappaccayākārādivasena vibhāvanato nipuṇā.
Loke aggapaṇḍitena sammāsambuddhena vedīyanti pakāsīyantīti paṇḍitavedanīyā.
Anāvaraṇañāṇapaṭilābhato hi bhagavā "sabbavidū haṃ asmi, (dha. pa. 353; mahāva. 11; kathā. 405) dasabalasamannāgato bhikkhave tathāgato"tiādinā (saṃ. ni. 2.21) attano sabbaññutādiguṇe pakāseti.
Tenevāha "sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetī"ti. ¶
Tattha kiñcāpi sabbaññutaññāṇaṃ phalanibbānāni viya sacchikātabbasabhāvaṃ na hoti, āsavakkhayañāṇe pana adhigate adhigatameva hotīti tassa paccakkhakaraṇaṃ sacchikiriyāti āha "abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā"ti.
Abhivisiṭṭhena ñāṇenāti ca hetuatthe karaṇavacanaṃ, abhivisiṭṭhañāṇādhigamahetūti attho.
Abhivisiṭṭhañāṇanti vā paccavekkhaṇañāṇe adhippete karaṇavacanampi yujjatiyeva.
Pavedanañcettha aññāvisayānaṃ saccādīnaṃ desanākiccasādhanato, "ekomhi sammāsambuddho"tiādinā (mahāva. 11; kathā. 405) paṭijānanato ca veditabbaṃ.
Vadamānāti ettha sattiattho māna-saddo, vattuṃ ussāhaṃ karontoti attho.
Evaṃbhūtā ca vattukāmā nāma hontīti āha "vaṇṇaṃ vattukāmā"ti.
Sāvasesaṃ vadantopi viparītaṃ vadanto viya "sammā vadatī"ti na vattabboti āha "ahāpetvā"ti, tena anavasesattho idha sammā-saddoti dasseti.
"Vattuṃ sakkuṇeyyu"nti iminā "vadeyyu"nti sakatthadīpanabhāvamāha.
Ettha ca kiñcāpi bhagavato dasabalādiñāṇānipi anaññasādhāraṇāni, sappadesavisayattā pana tesaṃ ñāṇānaṃ na tehi buddhaguṇā ahāpetvā gahitā nāma honti, nippadesavisayattā pana sabbaññutaññāṇassa tasmiṃ gahite sabbepi buddhaguṇā gahitā eva nāma hontīti imamatthaṃ dasseti "yehi - pe - vadeyyu"nti.
Puthūni ārammaṇāni etassāti puthuārammaṇaṃ, sabbārammaṇattāti adhippāyo.
Atha vā puthuārammaṇārammaṇatoti etasmiṃ atthe "puthuārammaṇato"ti vuttaṃ, ekassa ārammaṇa-saddassa lopaṃ katvā "oṭṭhamukho kāmāvacara"nti ādīsu viya, tenassa puthuñāṇakiccasādhakataṃ dasseti.
Tathā hetaṃ tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, chasu asādhāraṇañāṇesu sesāsādhāraṇañāṇāni, sattaariyapuggalavibhāvakañāṇaṃ, aṭṭhasupi parisāsu akampanañāṇaṃ, navasattāvāsaparijānanañāṇaṃ, dasabalañāṇanti evamādīnaṃ anekasatasahassabhedānaṃ ñāṇānaṃ yathāsambhavaṃ kiccaṃ sādhetīti.
"Punappunaṃ uppattivasenā"ti etena sabbaññutaññāṇassa kamavuttitaṃ dasseti.
Kamenāpi hi taṃ visayesu pavattati, na sakiṃyeva yathā bāhirakā vadanti "sakiṃyeva sabbaññū sabbaṃ jānāti, na kamenā"ti. ¶
Yadi evaṃ acinteyyāparimeyyabhedassa ñeyyassa paricchedavatā ekena ñāṇena niravasesato kathaṃ paṭivedhoti, ko vā evamāha "paricchedavantaṃ buddhañāṇa"nti.
Anantañhi taṃ ñāṇaṃ ñeyyaṃ viya.
Vuttañhetaṃ "yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ.
Yāvatakaṃ ñāṇaṃ, tāvatakaṃ ñeyya"nti (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5).
Evampi jātibhūmisabhāvādivasena disādesakālādivasena ca anekabhedabhinne ñeyye kamena gayhamāne anavasesapaṭivedho na sambhavati yevāti, nayidamevaṃ.
Kasmā?
Yaṃ kiñci bhagavatā ñātuṃ icchitaṃ sakalaṃ ekadeso vā.
Tattha appaṭihatacāratāya paccakkhato ñāṇaṃ pavattati, vikkhepābhāvato ca bhagavā sabbakālaṃ samāhitova ñātuṃ, icchitassa paccakkhabhāvo na sakkā nivāretuṃ "ākaṅkhāpaṭibaddhaṃ buddhassa bhagavato ñāṇa"ntiādi (mahāni. 156; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5) vacanato, na cettha dūrato cittapaṭaṃ passantānaṃ viya, "sabbe dhammā anattā"ti vipassantānaṃ viya ca anekadhammāvabodhakāle anirūpitarūpena bhagavato ñāṇaṃ pavattatīti gahetabbaṃ acinteyyānubhāvatāya buddhañāṇassa.
Tenevāha "buddhavisayo acinteyyo"ti (a. ni. 4.77).
Idaṃ panettha sanniṭṭhānaṃsabbākārena sabbadhammāvabodhanasamatthassa ākaṅkhāpaṭibaddhavuttino anāvaraṇañāṇassa paṭilābhena bhagavā santānena sabbadhammapaṭivedhasamattho ahosi sabbaneyyāvaraṇassa pahānato, tasmā sabbaññū, na sakiṃyeva sabbadhammāvabodhato, yathā santānena sabbaindhanassa dahanasamatthatāya pāvako "sabbabhū"ti vuccatīti. ¶
Vavatthāpanavacananti sanniṭṭhāpanavacanaṃ, avadhāraṇavacananti attho.
Aññe vāti ettha avadhāraṇena nivattitaṃ dasseti "na pāṇātipātā veramaṇiādayo"ti, ayañca eva-saddo aniyatadesatāya ca-saddo viya yattha vutto, tato aññatthāpi vacanicchāvasena upatiṭṭhatīti āha "gambhīrā vā"tiādi.
Sabbapadehīti yāva "paṇḍitavedanīyā"ti idaṃ padaṃ, tāva sabbapadehi.
Sāvakapāramiñāṇanti sāvakānaṃ dānādipāripūriyā nipphannaṃ vijjattayachaḷabhiññācatuppaṭisambhidādibhedaṃ ñāṇaṃ.
Tatoti sāvakapāramiñāṇato.
Tatthāti sāvakapāramiñāṇe.
Tatopīti anantaraniddiṭṭhato paccekabuddhañāṇatopi, ko pana vādo sāvakapāramiñāṇatoti adhippāyo.
Etthāyaṃ atthayojanā – kiñcāpi sāvakapāramiñāṇaṃ heṭṭhimasekkhañāṇaṃ puthujjanañāṇañca upādāya gambhīraṃ, paccekabuddhañāṇaṃ upādāya na tathā gambhīranti "gambhīramevā"ti na sakkā vattuṃ.
Tathā paccekabuddhañāṇampi sabbaññutaññāṇaṃ upādāyāti tattha vavatthānaṃ na labbhati, sabbaññutaññāṇadhammā pana sāvakapāramiñāṇādīnaṃ viya kiñci upādāya agambhīrabhāvābhāvato gambhīrā vāti.
Yathā cettha vavatthānaṃ dassitaṃ, evaṃ sāvakapāramiñāṇaṃ duddasaṃ, paccekabuddhañāṇaṃ pana tato duddasataranti tattha vavatthānaṃ natthītiādinā vavatthānasabbhāvo netabbo.
Tenevāha "tathā duddasāva - pe - veditabba"nti. ¶
Kasmā panetaṃ evaṃ āraddhaṃti etthāyaṃ adhippāyo – bhavatu tāva niravasesabuddhaguṇavibhāvanūpāyabhāvato sabbaññutaññāṇaṃ ekampi puthunissayārammaṇañākiccasiddhiyā "atthi bhikkhave aññeva dhammā"tiādinā bahuvacanena uddiṭṭhaṃ, tassa pana vissajjanaṃ saccapaccayākārādivisesavasena anaññasādhāraṇena vibhajananayena anārabhitvā sanissayānaṃ diṭṭhīnaṃ vibhajanavasena kasmā āraddhanti.
Tattha yathā saccapaccayākārādīnaṃ vibhajanaṃ anaññasādhāraṇaṃ, sabbaññutaññāṇasseva visayo, evaṃ niravasesena diṭṭhigatavibhajanampīti dassetuṃ "buddhānañhī"tiādi āraddhaṃ.
Tattha ṭhānānīti kāraṇāni.
Gajjitaṃ mahantaṃ hotīti desetabbassa atthassa anekavidhatāya, duviññeyyatāya ca nānānayehi pavattamānaṃ desanāgajjitaṃ mahantaṃ vipulaṃ, bahubhedañca hoti.
Ñāṇaṃ anupavisatīti tato eva ca desanāñāṇaṃ desetabbadhamme vibhāgaso kurumānaṃ anupavisati, te anupavissa ṭhitaṃ viya hotīti attho. ¶
Buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyatīti evaṃvidhassa nāma dhammassa desakaṃ paṭivedhakañcāti buddhānaṃ desanāñāṇassa paṭivedhañāṇassa ca uḷārabhāvo pākaṭo hoti.
Ettha ca kiñcāpi "sabbaṃ vacīkammaṃ buddhassa bhagavato ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivattī"ti (mahāni. 69; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.5; netti. 14) vacanato sabbāpi bhagavato desanā ñāṇarahitā natthi, sīhasamānavuttitāya ca sabbattha samānussāhappavatti desetabbadhammavasena pana desanā visesato ñāṇena anupaviṭṭhā gambhīratarā ca hotīti daṭṭhabbaṃ.
Kathaṃ pana vinayapaṇṇattiṃ patvā desanā tilakkhaṇāhatā suññatāpaṭisaṃyuttā hotīti?
Tatthāpi ca sannisinnaparisāya ajjhāsayānurūpaṃ pavattamānā desanā saṅkhārānaṃ aniccatādivibhāvanī, sabbadhammānaṃ attattaniyatābhāvappakāsanī ca hoti.
Tenevāha "anekapariyāyena dhammiṃ kathaṃ katvā"tiādi. ¶
Bhūmantaranti dhammānaṃ avatthāvisesañca ṭhānavisesañca.
Tattha avatthāvisesosatiādidhammānaṃ satipaṭṭhānindriyabalabojjhaṅgamaggaṅgādibhedo.
Ṭhānaviseso kāmāvacarādibhedo.
Paccayākārapadassa attho heṭṭhā vuttoyeva.
Samayantaranti diṭṭhivisesā, nānāvihitā diṭṭhiyoti attho, aññasamayaṃ vā.
Evaṃ otiṇṇe vatthusminti evaṃ lahukagarukādivasena tadanurūpe otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ. ¶
Yadipi kāyānupassanādivasena satipaṭṭhānādayo suttantapiṭakepi (dī. ni. 2.374; ma. ni. 1.107) vibhattā, suttantabhājanīyādivasena pana abhidhammeyeva te savisesaṃ vibhattāti āha "ime cattāro satipaṭṭhānā - pe - abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā"ti.
Tattha "satta phassā"ti sattaviññāṇadhātusampayogavasena vuttaṃ.
Tathā "satta vedanā"tiādīsupi.
Lokuttarā dhammā nāmāti ettha iti-saddo ādiattho, pakārattho vā, tena vuttāvasesaṃ abhidhamme āgataṃ dhammānaṃ vibhajitabbākāraṃ saṅgaṇhāti.
Catuvīsati samantapaṭṭhānāni etthāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ, abhidhammapiṭakaṃ.
Ettha paccayanayaṃ aggahetvā dhammavaseneva samantapaṭṭhānassa catuvīsatividhatā vuttā.
Yathāha – ¶
"Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ, ¶
Dukatikañceva tikadukañca; ¶
Tikatikañceva dukadukañca, ¶
Cha anulomamhi nayā sugambhīrā. (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 41, 44, 48, 52); ¶
Tathā – ¶
Tikañca - pe - cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā; ¶
Tikañca - pe - cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā; ¶
Tikañca - pe - paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā"ti. (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 44, 52); ¶
Evaṃ dhammavasena catuvīsatibhedesu tikapaṭṭhānādīsu ekekaṃ paccayanayena anulomādivasena catubbidhaṃ hotīti channavuti samantapaṭṭhānāni.
Tattha pana dhammānulome tikapaṭṭhāne kusalattike paṭiccavāre paccayānulome hetumūlake hetupaccayavasena ekūnapaññāsa pucchānayā satta vissajjananayāti ādinā dassiyamānā anantabhedā nayāti āha "anantanaya"nti.
Hoti cettha – ¶
"Paṭṭhānaṃ nāma paccekaṃ dhammānaṃ anulomādimhi tikadukādīsu yā paccayamūlavisiṭṭhā catunayato sattadhā gatī"ti. ¶
Navahākārehīti uppādādīhi navahi paccayākārehi.
Tattha uppajjati etasmā phalanti uppādo, uppattiyā kāraṇabhāvo.
Sati ca avijjāya saṅkhārā uppajjanti, na asati, tasmā avijjā saṅkhārānaṃ uppādo hutvā paccayo hoti.
Tathā avijjāya sati saṅkhārā pavattanti dharanti, nivisanti ca, te avijjāya sati phalaṃ bhavādīsu khipanti, āyūhanti phaluppattiyā ghaṭanti, saṃyujjanti attano phalena, yasmiṃ santāne sayañca uppannā, taṃ palibundhanti, paccayantarasamavāye udayanti uppajjanti, hinoti ca saṅkhārānaṃ kāraṇabhāvaṃ gacchati, paṭicca avijjaṃ saṅkhārā ayanti pavattantīti evaṃ avijjāya saṅkhārānaṃ kāraṇabhāvūpagamanavisesā uppādādayo veditabbā.
Tathā saṅkhārādīnaṃ viññāṇādīsu. ¶
Uppādaṭṭhitītiādīsu ca tiṭṭhati etenāti ṭhiti, kāraṇaṃ.
Uppādo eva ṭhiti uppādaṭṭhiti.
Esa nayo sesesupi.
Yasmā ayonisomanasikāro, "āsavasamudayā avijjāsamudayo"ti (ma. ni. 1.103) vacanato āsavā ca avijjāya paccayo, tasmā vuttaṃ "ubhopete dhammā paccayasamuppannā"ti.
Paccayapariggahe paññāti saṅkhārānaṃ avijjāya ca uppādādike paccayākāre paricchinditvā gahaṇavasena pavattā paññā.
Dhammaṭṭhitiñāṇanti dhammānaṃ paccayuppannānaṃ paccayabhāvato dhammaṭṭhitisaṅkhāte paṭiccasamuppāde ñāṇaṃ.
Paccayadhammā hi paṭiccasamuppāde "dvādasa paṭiccasamuppādā"ti vacanato dvādasa paccayā.
Ayañca nayo na paccuppanne eva, atha kho atītānāgatakālepi, na ca avijjāya eva saṅkhāresu, atha kho saṅkhārādīnampi viññāṇādīsu labbhatīti paripuṇṇaṃ katvā paccayākārassa vibhattabhāvaṃ dassetuṃ "atītampi addhāna"ntiādi pāḷiṃ ārabhi.
Paṭṭhāne (paṭṭhā. 1.paccayaniddesa 1) dassitā hetādipaccayā evettha uppādādipaccayākārehi gahitāti te yathāsambhavaṃ nīharitvā yojetabbā, ativitthārabhayena pana na yojayimha. ¶
Tassa tassa dhammassāti tassa tassa saṅkhārādipaccayuppannadhammassa.
Tathā tathā paccayabhāvenāti uppādādihetādipaccayabhāvena.
Atītapaccuppannānāgatavasena tayo addhā kālā etassāti tiyaddhaṃ.
Hetuphalaphalahetuhetuphalavasena tayo sandhī etassāti tisandhiṃ.
Saṅkhippanti ettha avijjādayo viññāṇādayo cāti saṅkhepo, kammaṃ vipāko ca.
Saṅkhippanti etthāti vā saṅkhepo, avijjādayo viññāṇādayo ca.
Koṭṭhāsapariyāyo vā saṅkhepa-saddo.
Atīte kammasaṅkhepādivasena cattāro saṅkhepā etassāti catusaṅkhepaṃ.
Sarūpato avuttāpi tasmiṃ tasmiṃ saṅkhepe ākirīyanti avijjāsaṅkhārādiggahaṇehi pakāsīyantīti ākārā, atīte hetuādīnaṃ vā pakārā ākārā, te saṅkhepe pañca pañca katvā vīsatiākārā etassāti vīsatākāraṃ. ¶
Khattiyādibhedena anekabhedabhinnāpi sassatavādino jātisatasahassānussaraṇādino abhinivesahetuno vasena cattārova honti, na tato uddhaṃ adhoti sassatavādādīnaṃ parimāṇaparicchedassa anaññavisayataṃ dassetuṃ "cattāro janā"tiādimāha.
Tattha cattāro janāti cattāro janasamūhā.
Idaṃ nissāyāti idaṃ idappaccayatāya sammā aggahaṇaṃ, tatthāpi ca hetuphalabhāvena sambandhānaṃ santatighanassa abheditattā paramatthato vijjamānampi bhedanibandhanaṃ nānattanayaṃ anupadhāretvā gahitaṃ ekattaggahaṇaṃ nissāya.
Idaṃ gaṇhantīti idaṃ sassataggahaṇaṃ abhinivissa voharanti, iminā nayena ekaccasassatavādādayopettha yathāsambhavaṃ yojetvā vattabbā.
Bhinditvāti "ātappamanvāyā"tiādinā vibhajitvā "tayidaṃ bhikkhave tathāgato pajānātī"tiādinā vimadditvā nijjaṭaṃ nigumbaṃ katvā diṭṭhijaṭāvijaṭanena diṭṭhigumbavivaraṇena ca. ¶
"Tasmā"tiādinā buddhaguṇe ārabbha desanāya samuṭṭhitattā sabbaññutaññāṇaṃ uddisitvā desanākusalo bhagavā samayantaraviggāhaṇavasena sabbaññutaññāṇameva vissajjetīti dasseti.
"Santī"ti iminā tesaṃ diṭṭhigatikānaṃ vijjamānatāya avicchinnataṃ, tato ca nesaṃ micchāgāhato sithilakaraṇavivecanehi attano desanāya kiccakāritaṃ, avitathatañca dīpeti dhammarājā. ¶
29. Atthīti "saṃvijjantī"ti iminā samānattho puthuvacanavisayo eko nipāto "atthi imasmiṃ kāye kesā"tiādīsu (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; ma. ni. 3.154; saṃ. ni. 4.127; khu. pā. 3.1) viya.
Sassatādivasena pubbantaṃ kappentīti pubbantakappikā.
Yasmā pana te taṃ pubbantaṃ purimasiddhehi taṇhādiṭṭhikappehi kappetvā, āsevanabalavatāya vicittavuttitāya ca vikappetvā aparabhāgasiddhehi abhinivesabhūtehi taṇhādiṭṭhiggāhehi gaṇhanti abhinivisanti parāmasanti, tasmā vuttaṃ "pubbantaṃkappetvā vikappetvā gaṇhantī"ti.
Taṇhupādānavasena vā kappanaggahaṇāni veditabbāni.
Taṇhāpaccayā hi upādānaṃ.
Koṭṭhāsesūti ettha koṭṭhāsādīsūti attho veditabbo.
Padapūraṇasamīpaummaggādīsupi hi anta-saddo dissati.
Tathā hi "iṅgha tvaṃ suttante vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu (pāci. 442), suttante okāsaṃ kārāpetvā"ti (pāci. 1221) ca ādīsu padapūraṇe anta-saddo vattati, gāmantaṃ osareyya, (pārā. 409; cūḷava. 343) gāmantasenāsana"ntiādīsu samīpe, "kāmasukhallikānuyogo eko anto, atthīti kho kaccāna ayameko anto"tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) ummaggeti. ¶
Kappa-saddo mahākappasamantabhāvakilesakāmavitakkakālapaññattisadisabhāvādīsu vattatīti āha "sambahulesu atthesu vattatī"ti.
Tathā hesa "cattārimāni bhikkhave kappassa asaṅkhyeyyānī"tiādīsu (a. ni. 4.156) mahākappe vattati, "kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā"tiādīsu (saṃ. ni. 1.94) samantabhāve, "saṅkappo kāmo, rāgo kāmo, saṅkapparāgo kāmo"tiādīsu (mahāni. 1; cūḷani. 8) kilesakāme, "takko vitakko saṅkappo"tiādīsu (dha. sa. 7) vitakke, "yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī"tiādīsu (ma. ni. 1.387) kāle, "iccāyasmā kappo"tiādīsu (su. ni. 1090; cūḷani. 113) paññattiyaṃ, "satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā"tiādīsu (ma. ni. 1.260) sadisabhāve vattatīti.
Vuttampi cetanti mahāniddesaṃ (mahāni. 28) sandhāyāha.
Taṇhādiṭṭhivasenāti diṭṭhiyā upanissayabhūtāya sahajātāya abhinandanabhūtāya ca taṇhāya, sassatādiākārena abhinivisantassa micchāgāhassa ca vasena.
Pubbenivutthadhammavisayāya kappanāya adhippetattā atītakālavācako idha pubba-saddo, rūpādikhandhavinimuttassa kappanāvatthuno abhāvā anta-saddo ca bhāgavācakoti āha "atītaṃ khandhakoṭṭhāsa"nti.
"Kappetvā"ti ca tasmiṃ pubbante taṇhāyanābhinivesānaṃ samatthanaṃ pariniṭṭhāpanamāha.
Ṭhitāti tassā laddhiyā avijahanaṃ.
Ārabbhāti ālambitvā.
Visayo hi tassā diṭṭhiyā pubbanto.
Visayabhāvato eva hi so tassā āgamanaṭṭhānaṃ, ārammaṇapaccayo cāti vuttaṃ "āgamma paṭiccā"ti. ¶
Adhivacanapadānīti paññattipadāni.
Dāsādīsu sirivaḍḍhakādi-saddā viya vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattiyā adhivacanaṃ paññatti.
Atha vā adhi-saddo uparibhāve, vuccatīti vacanaṃ, upari vacanaṃ adhivacanaṃ, upādābhūtarūpādīnaṃ upari paññāpiyamānā upādāpaññattīti attho, tasmā paññattidīpakapadānīti attho daṭṭhabbo.
Paññattimattañhetaṃ vuccati, yadidaṃ "attā, loko"ti ca, na rūpavedanādayo viya paramattho.
Adhikavuttitāya vā adhivuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti.
Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādiṃ pakatiādidabbādiṃ jīvādiṃ kāyādiñca abhūtamatthaṃ ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti.
<<Назад
Суждения о прошлом
Оглавление Далее>>
Теории о вечности

Редакция перевода от 14.11.2019 20:18