Суждения о прошлом (предисловие)

Опубликовано khantibalo от 10 сентября, 2019 - 15:06

Коспект

Будда говорит, что есть и другие, куда более глубокие (по отношению к нравственности) вещи, которые Будда постиг и учит, и из-за которых его следует хвалить. Комментарий объясняет, что под вещами (dhammā) здесь следует понимать благие качества Будды. Хотя используется множественное число, предлагается понимать понимать под этим одно качество всеведения.

Подкомментарий разбирает вопрос всеведения Будды и заключает, что Будда в состоянии познать любое явление по своему желанию. Благодаря этой способности он может познавать любые явления в непрерывной последовательности, подобно огню, последовательно пожирающему горючее. Однако он не может познать все явления одновременно.

Комментарий также говорит, что в объяснении последующих тем голос Будды является особенным и напоминает рык. Это происходит в следующих случаях: установление [правил?] дисциплины, классификация явлений (по схеме Абхидхаммы), объяснение обусловленного возникновения, классификация убеждений. Здесь как раз последний случай.

Отображение колонок
english Бхиккху Бодхи
<<Назад
Малый раздел о нравственности (часть 3)
Оглавление Далее>>
Подкомментарий к суждениям о прошлом
Пали - CST Комментарии
Pubbantakappikasassatavādavaṇṇanā (1) ¶
28. Evaṃ brahmadattena vuttavaṇṇassa anusandhivasena tividhaṃ sīlaṃ vitthāretvā idāni bhikkhusaṅghena vuttavaṇṇassa anusandhivasena – "atthi, bhikkhave, aññeva dhammā gambhīrā duddasā"tiādinā nayena suññatāpakāsanaṃ ārabhi.
Tattha dhammāti guṇe, desanāyaṃ, pariyattiyaṃ, nissatteti evamādīsu dhammasaddo vattati. ¶
"Na hi dhammo adhammo ca, ubho samavipākino; ¶
Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati"nti. (theragā. 304); ¶
Ādīsu hi guṇe dhammasaddo.
"Dhammaṃ, vo bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa"ntiādīsu (ma. ni. 3.420) desanāyaṃ.
"Idha bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti suttaṃ, geyya"ntiādīsu (a. ni. 5.73) pariyattiyaṃ.
"Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā hontī"tiādīsu (dha. sa. 121) nissatte.
Idha pana guṇe vattati.
Tasmā atthi, bhikkhave, aññeva tathāgatassa guṇāti evamettha attho daṭṭhabbo. ¶
Gambhīrāti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra tathāgatā aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭhā, gambhīrattāyeva duddasā.
Duddasattāyeva duranubodhā.
Nibbutasabbapariḷāhattā santā, santārammaṇesu pavattanatopi santā.
Atittikaraṇaṭṭhena paṇītā, sādurasabhojanaṃ viya.
Uttamañāṇavisayattā na takkena avacaritabbāti atakkāvacarā.
Nipuṇāti saṇhasukhumasabhāvattā.
Bālānaṃ avisayattā, paṇḍitehiyeva veditabbāti paṇḍitavedanīyā. ¶
Ye tathāgato sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedetīti ye dhamme tathāgato anaññaneyyo hutvā sayameva abhivisiṭṭhena ñāṇena paccakkhaṃ katvā pavedeti, dīpeti, katheti, pakāsetīti attho.
Yehīti yehi guṇadhammehi.
Yathābhuccanti yathābhūtaṃ.
Vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyunti tathāgatassa vaṇṇaṃ vattukāmā sammā vadeyyuṃ, ahāpetvā vattuṃ sakkuṇeyyunti attho.
Katame ca pana te dhammā bhagavatā evaṃ thomitāti?
Sabbaññutaññāṇaṃ.
Yadi evaṃ, kasmā bahuvacananiddeso katoti?
Puthucittasamāyogato ceva, puthuārammaṇato ca.
Tañhi catūsu ñāṇasampayuttamahākiriyacittesu labbhati, na cassa koci dhammo ārammaṇaṃ nāma na hoti.
Yathāha – "atītaṃ sabbaṃ jānātīti sabbaññutaññāṇaṃ, tattha āvaraṇaṃ natthīti anāvaraṇañāṇa"ntiādi (paṭi. ma. 1.120).
Iti puthucittasamāyogato punappunaṃ uppattivasena puthuārammaṇato ca bahuvacananiddeso katoti. ¶
"Aññevā"ti idaṃ panettha vavatthāpanavacanaṃ, "aññeva, na pāṇātipātā veramaṇiādayo.
Gambhīrāva na uttānā"ti evaṃ sabbapadehi yojetabbaṃ.
Sāvakapāramīñāṇañhi gambhīraṃ, paccekabodhiñāṇaṃ pana tato gambhīrataranti tattha vavatthānaṃ natthi, sabbaññutaññāṇañca tatopi gambhīrataranti tatthāpi vavatthānaṃ natthi, ito panaññaṃ gambhīrataraṃ natthi; tasmā gambhīrā vāti vavatthānaṃ labbhati.
Tathā duddasāva duranubodhā vāti sabbaṃ veditabbaṃ. ¶
Katameca te bhikkhaveti ayaṃ pana tesaṃ dhammānaṃ kathetukamyatā pucchā.
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇātiādi pucchāvissajjanaṃ.
Kasmā panetaṃ evaṃ āraddhanti ce?
Buddhānañhi cattāri ṭhānāni patvā gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantabhāvo paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttā.
Katamāni cattāri?
Vinayapaññattiṃ, bhūmantaraṃ, paccayākāraṃ, samayantaranti.
Tasmā – "idaṃ lahukaṃ, idaṃ garukaṃ, idaṃ satekicchaṃ, idaṃ atekicchaṃ, ayaṃ āpatti, ayaṃ anāpatti, ayaṃ chejjagāminī, ayaṃ vuṭṭhānagāminī, ayaṃ desanāgāminī, ayaṃ lokavajjā, ayaṃ paṇṇattivajjā, imasmiṃ vatthusmiṃ idaṃ paññapetabba"nti yaṃ evaṃ otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhāpadapaññāpanaṃ nāma, tattha aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi; avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo.
Iti vinayapaññattiṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati - pe - suññatāpaṭisaṃyuttāti. ¶
Tathā ime cattāro satipaṭṭhānā nāma - pe - ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāma, pañca khandhā nāma, dvādasa āyatanāni nāma, aṭṭhārasa dhātuyo nāma, cattāri ariyasaccāni nāma, bāvīsatindriyāni nāma, nava hetū nāma, cattāro āhārā nāma, satta phassā nāma, satta vedanā nāma, satta saññā nāma, satta cetanā nāma, satta cittāni nāma.
Etesu ettakā kāmāvacarā dhammā nāma, ettakā rūpāvacaraarūpāvacarapariyāpannā dhammā nāma, ettakā lokiyā dhammā nāma, ettakā lokuttarā dhammā nāmāti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ anantanayaṃ abhidhammapiṭakaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo.
Iti bhūmantaraparicchedaṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati - pe - suññatāpaṭisaṃyuttāti. ¶
Tathā ayaṃ avijjā saṅkhārānaṃ navahākārehi paccayo hoti, uppādo hutvā paccayo hoti, pavattaṃ hutvā, nimittaṃ, āyūhanaṃ, saṃyogo, palibodho, samudayo, hetu, paccayo hutvā paccayo hoti, tathā saṅkhārādayo viññāṇādīnaṃ.
Yathāha – "kathaṃ paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ?
Avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca pavattaṭṭhiti ca, nimittaṭṭhiti ca, āyūhanaṭṭhiti ca, saṃyogaṭṭhiti ca, palibodhaṭṭhiti ca, samudayaṭṭhiti ca, hetuṭṭhiti ca, paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi avijjā paccayo, saṅkhārā paccayasamuppannā, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ.
Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānaṃ avijjā saṅkhārānaṃ uppādaṭṭhiti ca - pe - jāti jarāmaraṇassa uppādaṭṭhiti ca - pe - paccayaṭṭhiti ca, imehi navahākārehi jāti paccayo, jarāmaraṇaṃ paccayasamuppannaṃ, ubhopete dhammā paccayasamuppannāti paccayapariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇa"nti (paṭi. ma. 1.45).
Evamimaṃ tassa tassa dhammassa tathā tathā paccayabhāvena pavattaṃ tivaṭṭaṃ tiyaddhaṃ tisandhiṃ catusaṅkhepaṃ vīsatākāraṃ paṭiccasamuppādaṃ vibhajitvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo, iti paccayākāraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati - pe - suññatāpaṭisaṃyuttāti. ¶
Tathā cattāro janā sassatavādā nāma, cattāro ekaccasassatavādā, cattāro antānantikā, cattāro amarāvikkhepikā, dve adhiccasamuppannikā, soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā nāma.
Te idaṃ nissāya idaṃ gaṇhantīti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni bhinditvā nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā kathetuṃ aññesaṃ thāmo vā balaṃ vā natthi, avisayo esa aññesaṃ, tathāgatasseva visayo.
Iti samayantaraṃ patvā buddhānaṃ gajjitaṃ mahantaṃ hoti, ñāṇaṃ anupavisati, buddhañāṇassa mahantatā paññāyati, desanā gambhīrā hoti, tilakkhaṇāhatā, suññatāpaṭisaṃyuttāti. ¶
Imasmiṃ pana ṭhāne samayantaraṃ labbhati, tasmā sabbaññutaññāṇassa mahantabhāvadassanatthaṃ desanāya ca suññatāpakāsanavibhāvanatthaṃ samayantaraṃ anupavisanto dhammarājā – "santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā"ti evaṃ pucchāvissajjanaṃ ārabhi. ¶
29. Tattha santīti atthi saṃvijjanti upalabbhanti.
Bhikkhaveti ālapanavacanaṃ.
Eketi ekacce.
Samaṇabrāhmaṇāti pabbajjūpagatabhāvena samaṇā, jātiyā brāhmaṇā.
Lokena vā samaṇāti ca brāhmaṇāti ca evaṃ sammatā.
Pubbantaṃ kappetvā vikappetvā gaṇhantīti pubbantakappikā.
Pubbantakappo vā etesaṃ atthīti pubbantakappikā.
Tattha antoti ayaṃ saddo antaabbhantaramariyādalāmakaparabhāgakoṭṭhāsesu dissati.
"Antapūro udarapūro"tiādīsu hi ante antasaddo.
"Caranti loke parivārachannā anto asuddhā bahi sobhamānā"tiādīsu (saṃ. ni. 1.122) abbhantare.
"Kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278).
"Sā haritantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā"tiādīsu (ma. ni. 1.304) mariyādāyaṃ.
"Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolya"ntiādīsu (saṃ. ni. 3.80) lāmake.
"Esevanto dukkhassā"tiādīsu (saṃ. ni. 2.51) parabhāge.
Sabbapaccayasaṅkhayo hi dukkhassa parabhāgo koṭīti vuccati.
"Sakkāyo kho, āvuso, eko anto"tiādīsu (a. ni. 6.61) koṭṭhāse.
Svāyaṃ idhāpi koṭṭhāse vattati. ¶
Kappasaddopi – "tiṭṭhatu, bhante bhagavā kappaṃ" (dī. ni. 2.167), "atthi kappo nipajjituṃ" (a. ni. 8.80), "kappakatena akappakataṃ saṃsibbitaṃ hotī"ti, (pāci. 371) evaṃ āyukappalesakappavinayakappādīsu sambahulesu atthesu vattati.
Idha taṇhādiṭṭhīsu vattatīti veditabbo.
Vuttampi cetaṃ – "kappāti dve kappā, taṇhākappo ca diṭṭhikappo cā"ti (mahāni. 28).
Tasmā taṇhādiṭṭhivasena atītaṃ khandhakoṭṭhāsaṃ kappetvā pakappetvā ṭhitāti pubbantakappikāti evamettha attho veditabbo.
Tesaṃ evaṃ pubbantaṃ kappetvā ṭhitānaṃ punappunaṃ uppajjanavasena pubbantameva anugatā diṭṭhīti pubbantānudiṭṭhino.
Te evaṃdiṭṭhino taṃ pubbantaṃ ārabbha āgamma paṭicca aññampi janaṃ diṭṭhigatikaṃ karontā anekavihitāni adhimuttipadāni abhivadanti aṭṭhārasahi vatthūhi. ¶
Tattha anekavihitānīti anekavidhāni.
Adhimuttipadānīti adhivacanapadāni.
Atha vā bhūtaṃ atthaṃ abhibhavitvā yathāsabhāvato aggahetvā pavattanato adhimuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti.
Adhimuttīnaṃ padāni adhimuttipadāni, diṭṭhidīpakāni vacanānīti attho.
Aṭṭhārasahi vatthūhīti aṭṭhārasahi kāraṇehi. ¶
<<Назад
Малый раздел о нравственности (часть 3)
Оглавление Далее>>
Подкомментарий к суждениям о прошлом

Редакция перевода от 21.11.2019 19:29