Малый раздел о нравственности

Опубликовано khantibalo от 9 сентября, 2019 - 16:13
Отображение колонок
english Бхиккху Бодхи
<<Назад
Малый раздел о нравственности (часть 1)
Оглавление Далее>>
Суждения о прошлом
Пали - CST Комментарии
Cūḷasīlavaṇṇanā ¶
8. Idāni taṃ kathetukamyatāya pucchāya pucchitamatthaṃ kathetuṃ "pāṇātipātaṃ pahāyā"tiādimāha. ¶
Tattha pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho, pāṇaghātoti vuttaṃ hoti.
Pāṇoti cettha vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ, tasmiṃ pana pāṇe pāṇasaññino jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā pāṇātipāto. Подкомментарий
Все комментарии (1)
So guṇavirahitesu tiracchānagatādīsu pāṇesu khuddake pāṇe appasāvajjo, mahāsarīre mahāsāvajjo, kasmā?
Payogamahantatāya.
Payogasamattepi vatthumahantatāya.
Guṇavantesu manussādīsu appaguṇe pāṇe appasāvajjo, mahāguṇe mahāsāvajjo.
Sarīraguṇānaṃ pana samabhāve sati kilesānaṃ upakkamānañca mudutāya appasāvajjo, tibbatāya mahāsāvajjoti veditabbo. ¶
Tassa pañca sambhārā honti – pāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti.
Cha payogā – sāhatthiko, āṇattiko, nissaggiyo, thāvaro, vijjāmayo, iddhimayoti.
Imasmiṃ panatthe vitthāriyamāne ativiya papañco hoti, tasmā taṃ na vitthārayāma, aññañca evarūpaṃ.
Atthikehi pana samantapāsādikaṃ vinayaṭṭhakathaṃ oloketvā gahetabbaṃ. ¶
Pahāyāti imaṃ pāṇātipātacetanāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ pajahitvā.
Paṭiviratoti pahīnakālato paṭṭhāya tato dussīlyato orato viratova.
Natthi tassa vītikkamissāmīti cakkhusotaviññeyyā dhammā pageva kāyikāti imināva nayena aññesupi evarūpesu padesu attho veditabbo. ¶
Samaṇoti bhagavā samitapāpatāya laddhavohāro.
Gotamoti gottavasena.
Na kevalañca bhagavāyeva pāṇātipātā paṭivirato, bhikkhusaṅghopi paṭivirato, desanā pana ādito paṭṭhāya evaṃ āgatā, atthaṃ pana dīpentena bhikkhusaṅghavasenāpi dīpetuṃ vaṭṭati. ¶
Nihitadaṇḍo nihitasatthoti parūpaghātatthāya daṇḍaṃ vā satthaṃ vā ādāya avattanato nikkhittadaṇḍo ceva nikkhittasattho cāti attho.
Ettha ca ṭhapetvā daṇḍaṃ sabbampi avasesaṃ upakaraṇaṃ sattānaṃ viheṭhanabhāvato satthanti veditabbaṃ.
Yaṃ pana bhikkhū kattaradaṇḍaṃ vā dantakaṭṭhaṃ vā vāsiṃ pipphalikaṃ vā gahetvā vicaranti, na taṃ parūpaghātatthāya.
Tasmā nihitadaṇḍo nihitasattho tveva saṅkhyaṃ gacchati. ¶
Lajjīti pāpajigucchanalakkhaṇāya lajjāya samannāgato.
Dayāpannoti dayaṃ mettacittataṃ āpanno.
Sabbapāṇabhūtahitānukampīti; sabbe pāṇabhūte hitena anukampako.
Tāya dayāpannatāya sabbesaṃ pāṇabhūtānaṃ hitacittakoti attho.
Viharatīti iriyati yapeti yāpeti pāleti.
Iti vā hi, bhikkhaveti evaṃ vā bhikkhave.
Vā saddo upari "adinnādānaṃ pahāyā"tiādīni apekkhitvā vikappattho vutto, evaṃ sabbattha purimaṃ vā pacchimaṃ vā apekkhitvā vikappabhāvo veditabbo. ¶
Ayaṃ panettha saṅkhepo – bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno evaṃ vadeyya – "samaṇo gotamo pāṇaṃ na hanati, na ghāteti, na tattha samanuñño hoti, virato imasmā dussīlyā; aho, vata re buddhaguṇā mahantā"ti, iti mahantaṃ ussāhaṃ katvā vaṇṇaṃ vattukāmopi appamattakaṃ oramattakaṃ ācārasīlamattakameva vakkhati.
Upari asādhāraṇabhāvaṃ nissāya vaṇṇaṃ vattuṃ na sakkhissati.
Na kevalañca puthujjanova sotāpannasakadāgāmianāgāmiarahantopi paccekabuddhāpi na sakkontiyeva; tathāgatoyeva pana sakkoti, taṃ vo upari vakkhāmīti, ayamettha sādhippāyā atthavaṇṇanā.
Ito paraṃ pana apubbapadameva vaṇṇayissāma. ¶
Adinnādānaṃ pahāyāti ettha adinnassa ādānaṃ adinnādānaṃ, parasaṃharaṇaṃ, theyyaṃ, corikāti vuttaṃ hoti.
Tattha adinnanti parapariggahitaṃ, yattha paro yathākāmakāritaṃ āpajjanto adaṇḍāraho anupavajjo ca hoti.
Tasmiṃ parapariggahite parapariggahitasaññino, tadādāyakaupakkamasamuṭṭhāpikā theyyacetanā adinnādānaṃ.
Taṃ hīne parasantake appasāvajjaṃ, paṇīte mahāsāvajjaṃ, kasmā?
Vatthupaṇītatāya.
Vatthusamatte sati guṇādhikānaṃ santake vatthusmiṃ mahāsāvajjaṃ.
Taṃ taṃ guṇādhikaṃ upādāya tato tato hīnaguṇassa santake vatthusmiṃ appasāvajjaṃ. ¶
Tassa pañca sambhārā honti – parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, theyyacittaṃ, upakkamo, tena haraṇanti.
Cha payogā – sāhatthikādayova.
Te ca kho yathānurūpaṃ theyyāvahāro, pasayhāvahāro, paṭicchannāvahāro, parikappāvahāro, kusāvahāroti imesaṃ avahārānaṃ vasena pavattā, ayamettha saṅkhepo.
Vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto. ¶
Dinnameva ādiyatīti dinnādāyī.
Cittenapi dinnameva paṭikaṅkhatīti dinnapāṭikaṅkhī.
Thenetīti theno.
Na thenena athenena.
Athenattāyeva sucibhūtena.
Attanāti attabhāvena.
Athenaṃ sucibhūtaṃ attānaṃ katvā viharatīti vuttaṃ hoti.
Sesaṃ paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva yojetabbaṃ.
Yathā ca idha, evaṃ sabbattha. ¶
Abrahmacariyanti aseṭṭhacariyaṃ. Подкомментарий
Все комментарии (1)
Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāraṃ caratīti brahmacārī.
Ārācārīti abrahmacariyato dūracārī.
Methunāti rāgapariyuṭṭhānavasena sadisattā methunakāti laddhavohārehi paṭisevitabbato methunāti saṅkhyaṃ gatā asaddhammā.
Gāmadhammāti gāmavāsīnaṃ dhammā. ¶
9. Musāvādaṃ pahāyāti ettha musāti visaṃvādanapurekkhārassa atthabhañjanako vacīpayogo kāyapayogo, vā visaṃvādanādhippāyena panassa paravisaṃvādakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo. ¶ Подкомментарий
Все комментарии (1)
Aparo nayo, 'musā'ti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu.
'Vādo'ti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ.
Lakkhaṇato pana atathaṃ vatthuṃ tathato paraṃ viññāpetukāmassa tathāviññattisamuṭṭhāpikā cetanā musāvādo.
So yamatthaṃ bhañjati, tassa appatāya appasāvajjo, mahantatāya mahāsāvajjo. ¶
Api ca gahaṭṭhānaṃ attano santakaṃ adātukāmatāya natthītiādinayappavatto appasāvajjo, sakkhinā hutvā atthabhañjanatthaṃ vutto mahāsāvajjo, pabbajitānaṃ appakampi telaṃ vā sappiṃ vā labhitvā hasādhippāyena – "ajja gāme telaṃ nadī maññe sandatī"ti pūraṇakathānayena pavatto appasāvajjo, adiṭṭhaṃyeva pana diṭṭhantiādinā nayena vadantānaṃ mahāsāvajjo. ¶
Tassa cattāro sambhārā honti – atathaṃ vatthu, visaṃvādanacittaṃ, tajjo vāyāmo, parassa tadatthavijānananti.
Eko payogo sāhatthikova.
So kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā vācāya vā paravisaṃvādanakiriyākaraṇena daṭṭhabbo.
Tāya ce kiriyāya paro tamatthaṃ jānāti, ayaṃ kiriyasamuṭṭhāpikacetanākkhaṇeyeva musāvādakammunā bajjhati. ¶
Yasmā pana yathā kāyakāyapaṭibaddhavācāhi paraṃ visaṃvādeti, tathā "idamassa bhaṇāhī"ti āṇāpentopi paṇṇaṃ likhitvā purato nissajjantopi, "ayamattho evaṃ daṭṭhabbo"ti kuḍḍādīsu likhitvā ṭhapentopi.
Tasmā ettha āṇattikanissaggiyathāvarāpi payogā yujjanti, aṭṭhakathāsu pana anāgatattā vīmaṃsitvā gahetabbā. ¶
Saccaṃ vadatīti saccavādī.
Saccena saccaṃ sandahati ghaṭetīti saccasandho.
Na antarantarā musā vadatīti attho.
Yo hi puriso kadāci musā vadati, kadāci saccaṃ, tassa musāvādena antaritattā saccaṃ saccena na ghaṭīyati; tasmā so na saccasandho.
Ayaṃ pana na tādiso, jīvitahetupi musā avatvā saccena saccaṃ sandahati yevāti saccasandho. ¶
Thetoti thiro thirakathoti attho.
Eko hi puggalo haliddirāgo viya, thusarāsimhi nikhātakhāṇu viya, assapiṭṭhe ṭhapitakumbhaṇḍamiva ca na thirakatho hoti, eko pāsāṇalekhā viya, indakhīlo viya ca thirakatho hoti, asinā sīsaṃ chindantepi dve kathā na katheti, ayaṃ vuccati theto. ¶
Paccayikoti pattiyāyitabbako, saddhāyitabbakoti attho.
Ekacco hi puggalo na paccayiko hoti, "idaṃ kena vuttaṃ, asukenā"ti vutte "mā tassa vacanaṃ saddahathā"ti vattabbataṃ āpajjati.
Eko paccayiko hoti, "idaṃ kena vuttaṃ, asukenā"ti vutte "yadi tena vuttaṃ, idameva pamāṇaṃ, idāni upaparikkhitabbaṃ natthi, evameva ida"nti vattabbataṃ āpajjati, ayaṃ vuccati paccayiko.
Avisaṃvādako lokassāti tāya saccavāditāya lokaṃ na visaṃvādetīti attho. ¶
Pisuṇaṃvācaṃ pahāyātiādīsu yāya vācāya yassa taṃ vācaṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā pisuṇā vācā. ¶
Yāya pana attānampi parampi pharusaṃ karoti, yā vācā sayampi pharusā, neva kaṇṇasukhā na hadayaṅgamā, ayaṃ pharusā vācā. ¶
Yena samphaṃ palapati niratthakaṃ, so samphappalāpo. ¶
Tesaṃ mūlabhūtā cetanāpi pisuṇavācādināmeva labhati, sā eva ca idhādhippetāti. ¶
Tattha saṃkiliṭṭhacittassa paresaṃ vā bhedāya attano piyakamyatāya vā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā cetanā pisuṇavācā. Подкомментарий
Все комментарии (1)
Sā yassa bhedaṃ karoti, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā. ¶
Tassā cattāro sambhārā – bhinditabbo paro, "iti ime nānā bhavissanti, vinā bhavissantī"ti bhedapurekkhāratā vā, "iti ahaṃ piyo bhavissāmi vissāsiko"ti piyakamyatā vā, tajjo vāyāmo, tassa tadatthavijānananti.
Imesaṃ bhedāyāti, yesaṃ itoti vuttānaṃ santike sutaṃ tesaṃ bhedāya. ¶
Bhinnānaṃ vā sandhātāti dvinnaṃ mittānaṃ vā samānupajjhāyakādīnaṃ vā kenacideva kāraṇena bhinnānaṃ ekamekaṃ upasaṅkamitvā "tumhākaṃ īdise kule jātānaṃ evaṃ bahussutānaṃ idaṃ na yutta"ntiādīni vatvā sandhānaṃ kattā anukattā.
Anuppadātāti sandhānānuppadātā.
Dve jane samagge disvā – "tumhākaṃ evarūpe kule jātānaṃ evarūpehi guṇehi samannāgatānaṃ anucchavikameta"ntiādīni vatvā daḷhīkammaṃ kattāti attho.
Samaggo ārāmo assāti samaggārāmo.
Yattha samaggā natthi, tattha vasitumpi na icchatīti attho.
Samaggarāmotipi pāḷi, ayamevettha attho.
Samaggaratoti samaggesu rato, te pahāya aññattha gantumpi na icchatīti attho.
Samagge disvāpi sutvāpi nandatīti samagganandī,samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitāti yā vācā satte samaggeyeva karoti, taṃ sāmaggiguṇaparidīpikameva vācaṃ bhāsati, na itaranti. ¶
Parassa mammacchedakakāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā ekantapharusacetanā pharusāvācā.
Tassā āvibhāvatthamidaṃ vatthu – eko kira dārako mātuvacanaṃ anādiyitvā araññaṃ gacchati, taṃ mātā nivattetumasakkontī – "caṇḍā taṃ mahiṃsī anubandhatū"ti akkosi.
Athassa tatheva araññe mahiṃsī uṭṭhāsi.
Dārako "yaṃ mama mātā mukhena kathesi, taṃ mā hotu, yaṃ cittena cintesi taṃ hotū"ti, saccakiriyamakāsi.
Mahiṃsī tattheva baddhā viya aṭṭhāsi.
Evaṃ mammacchedakopi payogo cittasaṇhatāya na pharusā vācā hoti.
Mātāpitaro hi kadāci puttake evaṃ vadanti – "corā vo khaṇḍākhaṇḍaṃ karontū"ti, uppalapattampi ca nesaṃ upari patantaṃ na icchanti.
Ācariyupajjhāyā ca kadāci nissitake evaṃ vadanti – "kiṃ ime ahirīkā anottappino caranti, niddhamatha ne"ti, atha ca nesaṃ āgamādhigamasampattiṃ icchanti.
Yathā ca cittasaṇhatāya pharusā vācā na hoti, evaṃ vacanasaṇhatāya apharusā vācā na hoti.
Na hi mārāpetukāmassa – "imaṃ sukhaṃ sayāpethā"ti vacanaṃ apharusā vācā hoti, cittapharusatāya panesā pharusā vācāva.
Sā yaṃ sandhāya pavattitā, tassa appaguṇatāya appasāvajjā, mahāguṇatāya mahāsāvajjā.
Tassā tayo sambhārā – akkositabbo paro, kupitacittaṃ, akkosanāti. ¶
Nelāti elaṃ vuccati doso, nāssā elanti nelā, niddosāti attho.
"Nelaṅgo setapacchādo"ti, (udā. 65) ettha vuttanelaṃ viya.
Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti.
Atthamadhuratāya sakalasarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā.
Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā.
Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī.
Purassa esātipi porī.
Nagaravāsīnaṃ kathāti attho.
Nagaravāsino hi yuttakathā honti.
Pitimattaṃ pitāti vadanti, bhātimattaṃ bhātāti vadanti, mātimattaṃ mātāti vadanti.
Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā.
Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā. ¶
Anatthaviññāpikā kāyavacīpayogasamuṭṭhāpikā akusalacetanā samphappalāpo.
So āsevanamandatāya appasāvajjo, āsevanamahantatāya mahāsāvajjo, tassa dve sambhārā – bhāratayuddhasītāharaṇādiniratthakakathāpurekkhāratā, tathārūpī kathā kathanañca. ¶
Kālena vadatīti kālavādī vattabbayuttakālaṃ sallakkhetvā vadatīti attho.
Bhūtaṃ tathaṃ tacchaṃ sabhāvameva vadatīti bhūtavādī.
Diṭṭhadhammikasamparāyikatthasannissitameva katvā vadatīti atthavādī.
Navalokuttaradhammasannissitaṃ katvā vadatīti dhammavādī saṃvaravinayapahānavinayasannissitaṃ katvā vadatīti vinayavādī. ¶
Nidhānaṃ vuccati ṭhapanokāso, nidhānamassā atthīti nidhānavatī.
Hadaye nidhātabbayuttakaṃ vācaṃ bhāsitāti attho.
Kālenāti evarūpiṃ bhāsamānopi ca – "ahaṃ nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsissāmī"ti na akālena bhāsati, yuttakālaṃ pana apekkhitvāva bhāsatīti attho.
Sāpadesanti saupamaṃ, sakāraṇanti attho.
Pariyantavatinti paricchedaṃ dassetvā yathāssā paricchedo paññāyati, evaṃ bhāsatīti attho.
Atthasaṃhitanti anekehipi nayehi vibhajantena pariyādātuṃ asakkuṇeyyatāya atthasampannaṃ bhāsati.
Yaṃ vā so atthavādī atthaṃ vadati, tena atthena sahitattā atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāsati, na aññaṃ nikkhipitvā aññaṃ bhāsatīti vuttaṃ hoti. ¶
10. Bījagāmabhūtagāmasamārambhāti mūlabījaṃ khandhabījaṃ phaḷubījaṃ aggabījaṃ bījabījanti pañcavidhassa bījagāmassa ceva, yassa kassaci nīlatiṇarukkhādikassa bhūtagāmassa ca samārambhā, chedanabhedanapacanādibhāvena vikopanā paṭiviratoti attho. ¶
Ekabhattikoti pātarāsabhattaṃ sāyamāsabhattanti dve bhattāni, tesu pātarāsabhattaṃ antomajjhanhikena paricchinnaṃ, itaraṃ majjhanhikato uddhaṃ anto aruṇena.
Tasmā antomajjhanhike dasakkhattuṃ bhuñjamānopi ekabhattikova hoti.
Taṃ sandhāya vuttaṃ "ekabhattiko"ti. ¶
Rattiyā bhojanaṃ ratti, tato uparatoti rattūparato.
Atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāma.
Tato viratattā virato vikālabhojanā.
Kadā virato?
Anomānadītīre pabbajitadivasato paṭṭhāya. ¶
Sāsanassa ananulomattā visūkaṃ paṭāṇībhūtaṃ dassananti visūkadassanaṃ.
Attanā naccananaccāpanādivasena naccā ca gītā ca vāditā ca antamaso mayūranaccādivasenapi pavattānaṃ naccādīnaṃ visūkabhūtā dassanā cāti naccagītavāditavisūkadassanā.
Naccādīni hi attanā payojetuṃ vā parehi payojāpetuṃ vā payuttāni passituṃ vā neva bhikkhūnaṃ na bhikkhunīnañca vaṭṭanti. ¶
Mālādīsu mālāti yaṃ kiñci pupphaṃ.
Gandhanti yaṃ kiñci gandhajātaṃ.
Vilepananti chavirāgakaraṇaṃ.
Tattha piḷandhanto dhāreti nāma, ūnaṭṭhānaṃ pūrento maṇḍeti nāma, gandhavasena chavirāgavasena ca sādiyanto vibhūseti nāma.
Ṭhānaṃ vuccati kāraṇaṃ.
Tasmā yāya dussīlyacetanāya tāni mālādhāraṇādīni mahājano karoti, tato paṭiviratoti attho. ¶
Uccāsayanaṃ vuccati pamāṇātikkantaṃ.
Mahāsayananti akappiyapaccattharaṇaṃ.
Tato viratoti attho. ¶
Jātarūpanti suvaṇṇaṃ.
Rajatanti kahāpaṇo, lohamāsako, jatumāsako, dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchanti.
Tassa ubhayassāpi paṭiggahaṇā paṭivirato, neva naṃ uggaṇhāti, na uggaṇhāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatīti attho. ¶
Āmakadhaññapaṭiggahaṇāti, sālivīhiyavagodhūmakaṅguvarakakudrūsakasaṅkhātassa sattavidhassāpi āmakadhaññassa paṭiggahaṇā.
Na kevalañca etesaṃ paṭiggahaṇameva, āmasanampi bhikkhūnaṃ na vaṭṭatiyeva.
Āmakamaṃsapaṭiggahaṇāti ettha aññatra odissa anuññātā āmakamaṃsamacchānaṃ paṭiggahaṇameva bhikkhūnaṃ na vaṭṭati, no āmasanaṃ. ¶
Itthikumārikapaṭiggahaṇāti ettha itthīti purisantaragatā, itarā kumārikā nāma, tāsaṃ paṭiggahaṇampi āmasanampi akappiyameva. ¶
Dāsidāsapaṭiggahaṇāti ettha dāsidāsavaseneva tesaṃ paṭiggahaṇaṃ na vaṭṭati.
"Kappiyakārakaṃ dammi, ārāmikaṃ dammī"ti evaṃ vutte pana vaṭṭati. ¶
Ajeḷakādīsu khettavatthupariyosānesu kappiyākappiyanayo vinayavasena upaparikkhitabbo.
Tattha khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati.
Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati.
Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ.
Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu.
Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva. ¶
Dūteyyaṃ vuccati dūtakammaṃ, gihīnaṃ pahitaṃ paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā gahetvā tattha tattha gamanaṃ.
Pahiṇagamanaṃ vuccati gharā gharaṃ pesitassa khuddakagamanaṃ.
Anuyogo nāma tadubhayakaraṇaṃ.
Tasmā dūteyyapahiṇagamanānaṃ anuyogāti.
Evamettha attho veditabbo. ¶
Kayavikkayāti kayā ca vikkayā ca.
Tulākūṭādīsu kūṭanti vañcanaṃ.
Tattha tulākūṭaṃ nāma rūpakūṭaṃ aṅgakūṭaṃ, gahaṇakūṭaṃ, paṭicchannakūṭanti catubbidhaṃ hoti.
Tattha rūpakūṭaṃ nāma dve tulā samarūpā katvā gaṇhanto mahatiyā gaṇhāti, dadanto khuddikāya deti.
Aṅgakūṭaṃ nāma gaṇhanto pacchābhāge hatthena tulaṃ akkamati, dadanto pubbabhāge.
Gahaṇakūṭaṃ nāma gaṇhanto mūle rajjuṃ gaṇhāti, dadanto agge.
Paṭicchannakūṭaṃ nāma tulaṃ susiraṃ katvā anto ayacuṇṇaṃ pakkhipitvā gaṇhanto taṃ pacchābhāge karoti, dadanto aggabhāge. ¶
Kaṃso vuccati suvaṇṇapāti, tāya vañcanaṃ kaṃsakūṭaṃ.
Kathaṃ?
Ekaṃ suvaṇṇapātiṃ katvā aññā dve tisso lohapātiyo suvaṇṇavaṇṇe karoti, tato janapadaṃ gantvā kiñcideva aḍḍhaṃ kulaṃ pavisitvā – "suvaṇṇabhājanāni kiṇathā"ti vatvā agghe pucchite samagghataraṃ dātukāmā honti.
Tato tehi – "kathaṃ imesaṃ suvaṇṇabhāvo jānitabbo"ti vutte, "vīmaṃsitvā gaṇhathā"ti suvaṇṇapātiṃ pāsāṇe ghaṃsitvā sabbā pātiyo datvā gacchati. ¶
Mānakūṭaṃ nāma hadayabhedasikhābhedarajjubhedavasena tividhaṃ hoti.
Tattha hadayabhedo sappitelādiminanakāle labbhati.
Tāni hi gaṇhanto heṭṭhāchiddena mānena – "saṇikaṃ āsiñcā"ti vatvā antobhājane bahuṃ paggharāpetvā gaṇhāti, dadanto chiddaṃ pidhāya sīghaṃ pūretvā deti. ¶
Sikhābhedo tilataṇḍulādiminanakāle labbhati.
Tāni hi gaṇhanto saṇikaṃ sikhaṃ ussāpetvā gaṇhāti, dadanto vegena pūretvā sikhaṃ chindanto deti. ¶
Rajjubhedokhettavatthuminanakāle labbhati.
Lañjaṃ alabhantā hi khettaṃ amahantampi mahantaṃ katvā minanti. ¶
Ukkoṭanādīsu ukkoṭananti assāmike sāmike kātuṃ lañjaggahaṇaṃ.
Vañcananti tehi tehi upāyehi paresaṃ vañcanaṃ.
Tatridamekaṃ vatthu – eko kira luddako migañca migapotakañca gahetvā āgacchati, tameko dhutto – "kiṃ bho, migo agghati, kiṃ migapotako"ti āha.
"Migo dve kahāpaṇe, migapotako eka"nti ca vutte ekaṃ kahāpaṇaṃ datvā migapotakaṃ gahetvā thokaṃ gantvā nivatto – "na me bho, migapotakena attho, migaṃ me dehī"ti āha.
Tena hi – dve kahāpaṇe dehīti.
So āha – "nanu te bho, mayā paṭhamaṃ eko kahāpaṇo dinno"ti?
"Āma, dinno"ti.
"Idaṃ migapotakaṃ gaṇha, evaṃ so ca kahāpaṇo, ayañca kahāpaṇagghanako migapotakoti dve kahāpaṇā bhavissantī"ti.
So "kāraṇaṃ vadatī"ti sallakkhetvā migapotakaṃ gahetvā migaṃ adāsīti.
Nikatīti yogavasena vā māyāvasena vā apāmaṅgaṃ pāmaṅganti, amaṇiṃ maṇinti, asuvaṇṇaṃ suvaṇṇanti katvā patirūpakena vañcanaṃ.
Sāciyogoti kuṭilayogo, etesaṃyeva ukkoṭanādīnametaṃ nāmaṃ.
Tasmā – ukkoṭanasāciyogo, vañcanasāciyogo, nikatisāciyogoti, evamettha attho daṭṭhabbo.
Keci aññaṃ dassetvā aññassa parivattanaṃ sāciyogoti vadanti.
Taṃ pana vañcaneneva saṅgahitaṃ. ¶
Chedanādīsu chedananti hatthacchedanādi.
Vadhoti māraṇaṃ.
Bandhoti rajjubandhanādīhi bandhanaṃ.
Viparāmosoti himaviparāmoso, gumbaviparāmosoti duvidho.
Yaṃ himapātasamaye himena paṭicchannā hutvā maggappaṭipannaṃ janaṃ musanti, ayaṃ himaviparāmoso.
Yaṃ gumbādīhi paṭicchannā musanti, ayaṃ gumbaviparāmoso.
Ālopo vuccati gāmanigamādīnaṃ vilopakaraṇaṃ.
Sahasākāroti sāhasikakiriyā.
Gehaṃ pavisitvā manussānaṃ ure satthaṃ ṭhapetvā icchitabhaṇḍānaṃ gahaṇaṃ.
Evametasmā chedana - pe - sahasākārā paṭivirato samaṇo gotamoti.
Iti vā hi, bhikkhave, puthujjano tathāgatassa vaṇṇaṃ vadamāno vadeyyāti. ¶
Ettāvatā cūḷasīlaṃ niṭṭhitaṃ hoti.
<<Назад
Малый раздел о нравственности (часть 1)
Оглавление Далее>>
Суждения о прошлом

Редакция перевода от 21.11.2019 19:31