Подкомментарий к теориям о частичной вечности

Опубликовано khantibalo от 5 ноября, 2019 - 17:05
Отображение колонок
english Бхиккху Бодхи
<<Назад
Теории частичной вечности
Оглавление Далее>>
Теории конечности и бесконечности
Пали - CST Комментарии
Ekaccasassatavādavaṇṇanā ¶
38. Sattesu saṅkhāresu ca ekaccaṃ sassataṃ etassāti ekaccasassato, ekaccasassatavādo.
So etesaṃ atthīti ekaccasassatikā.
Te pana yasmā ekaccasassato vādo diṭṭhi etesanti ekaccasassatavādā nāma honti, tasmā tamatthaṃ dassento āha "ekaccasassatavādā"ti.
Iminā nayena ekaccaasassatikā dipadassapi attho veditabbo.
Nanu ca "ekaccasassatikā"ti vutte tadaññassa ekaccassa asassatatāsanniṭṭhānaṃ siddhameva hotīti?
Saccaṃ siddhameva hoti atthato, na pana saddato.
Tasmā supākaṭaṃ katvā dassetuṃ "ekaccaasassatikā"ti vuttaṃ.
Na hi idha sāvasesaṃ katvā dhammaṃ deseti dhammassāmī.
Idhāti "ekaccasassatikā"ti imasmiṃ pade.
Gahitāti vuttā, tathā ceva attho dassito.
Idhāti vā imissā desanāya.
Tathā hi purimakā tayo vādā sattavasena, catuttho saṅkhāravasena vibhatto.
"Saṅkhārekaccasassatikā"ti idaṃ tehi sassatabhāvena gayhamānānaṃ dhammānaṃ yāthāvasabhāvadassanavasena vuttaṃ, na panekaccasassatikamatadassanavasena.
Tassa hi sassatābhimataṃ asaṅkhatamevāti laddhi.
Tenevāha "cittanti vā - pe - ṭhassatī"ti.
Na hi yassa bhāvassa paccayehi abhisaṅkhatabhāvaṃ paṭijānāti, tasseva niccadhuvādibhāvo anummattakena sakkā paṭiññātuṃ.
Etena "uppādavayadhuvatāyuttabhāvā siyā niccā, siyā aniccā siyā na vattabbā"tiādinā pavattassa sattabhaṅgavādassa ayuttatā vibhāvitā hoti. ¶
Tatthāyaṃ ayuttatāvibhāvanā – yadi "yena sabhāvena yo dhammo atthīti vuccati, teneva sabhāvena so dhammo natthī"tiādinā vucceyya, siyā anekantavādo.
Atha aññena, siyā na anekantavādo.
Na cettha desantarādisambandhabhāvo yutto vattuṃ tassa sabbalokasiddhattā, vivādābhāvato.
Ye pana vadanti "yathā suvaṇṇaghaṭena makuṭe kate ghaṭabhāvo nassati, makuṭabhāvo uppajjati, suvaṇṇabhāvo tiṭṭhatiyeva, evaṃ sabbabhāvānaṃ koci dhammo nassati, koci dhammo uppajjati, sabhāvo pana tiṭṭhatī"ti.
Te vattabbā "kiṃ taṃ suvaṇṇaṃ, yaṃ ghaṭe makuṭe ca avaṭṭhitaṃ, yadi rūpādi, so saddo viya anicco.
Atha rūpādi samūho, samūho nāma sammutimattaṃ.
Na tassa atthitā natthitā niccatā vā labbhatī"ti anekantavādo na siyā.
Dhammānañca dhammino aññathānaññathāsu doso vuttoyeva sassatavādavicāraṇāyaṃ.
Tasmā so tattha vuttanayeneva veditabbo.
Apica niccāniccanavattabbarūpo attā loko ca paramatthato vijjamānatāpaṭijānanato yathā niccādīnaṃ aññataraṃ rūpaṃ, yathā vā dīpādayo.
Na hi dīpādīnaṃ udayabbayasabhāvānaṃ niccāniccanavattabbasabhāvatā sakkā viññātuṃ, jīvassa niccādīsu aññataraṃ rūpaṃ viyāti evaṃ sattabhaṅgassa viya sesabhaṅgānampi asambhavoyevāti sattabhaṅgavādassa ayuttatā veditabbā. ¶
Ettha ca "issaro nicco, aññe sattā aniccā"ti evaṃ pavattavādā sattekaccasassatikā seyyathāpi issaravādā.
"Paramāṇavo niccā dhuvā, aṇukādayo aniccā"ti evaṃ pavattavādā saṅkhārekaccasassatikā seyyathāpi kāṇādā. Комм. ББ: [That is, the combinations of atoms (dviaṇukādayo) are impermanent. Those who maintain that the eye and other physical sense-organs me imper...
Все комментарии (1)
Nanu "ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatā"ti etasmiṃ vāde cakkhādīnaṃ asassatatāsanniṭṭhānaṃ yathāsabhāvāvabodho eva, tayidaṃ kathaṃ micchādassananti, ko vā evamāha "cakkhādīnaṃ asassatabhāvasanniṭṭhānaṃ micchādassana"nti?
Asassatesuyeva pana kesañci dhammānaṃ sassatabhāvābhiniveso idha micchādassanaṃ.
Tena pana ekavāre pavattamānena cakkhādīnaṃ asassatabhāvāvabodho vidūsito saṃsaṭṭhabhāvato visasaṃsaṭṭho viya sappimaṇḍo sakiccakaraṇāsamatthatāya sammādassanapakkhe ṭhapetabbataṃ nārahatīti.
Asassatabhāvena nicchitāpi vā cakkhuādayo samāropitajīvasabhāvā eva diṭṭhigatikehi gayhantīti tadavabodhassa micchādassanabhāvo na sakkā nivāretuṃ.
Tenevāha "cakkhuṃ itipi - pe - kāyo itipi ayaṃ me attā"tiādi.
Evañca katvā asaṅkhatāya saṅkhatāya ca dhātuyā vasena yathākkamaṃ "ekacce dhammā sassatā, ekacce asassatā"ti evaṃ pavatto vibhajjavādopi ekaccasassatavādo āpajjatīti evaṃpakārā codanā anavakāsā hoti aviparītadhammasabhāvasampaṭipattibhāvato. ¶
Kāmañcettha purimavādepi asassatānaṃ dhammānaṃ "sassatā"ti gahaṇaṃ visesato micchādassanaṃ, sassatānaṃ pana "sassatā"ti gāho na micchādassanaṃ yathāsabhāvaggahaṇabhāvato.
Asassatesuyeva pana "kecideva dhammā sassatā, keci asassatā"ti gahetabbadhammesu vibhāgappavattiyā imassa vādassa vādantaratā vuttā, na cettha "samudāyantogadhattā ekadesassa sappadesasassataggāho nippadesasassataggāhe samodhānaṃ gacchatī"ti sakkā vattuṃ vādī tabbisayavisesavasena vādadvayassa pavattattā.
Aññe eva hi diṭṭhigatikā "sabbe dhammā sassatā"ti abhiniviṭṭhā, aññe "ekaccasassatā"ti.
Saṅkhārānaṃ anavasesapariyādānaṃ, ekadesapariggaho ca vādadvayassa paribyattoyeva.
Kiñca bhiyyo anekavidhasamussaye ekavidhasamussaye ca khandhapabandhe abhinivesabhāvato.
Catubbidhopi hi sassatavādī jātivisesavasena nānāvidharūpakāyasannissaye eva arūpadhammapuñje sassatābhinivesī jāto abhiññāṇena anussavādīhi ca rūpakāyabhedaggahaṇato.
Tathā ca vuttaṃ "tato cuto amutra udapādi"nti (dī. ni. 1.32) "cavanti upapajjantī"ti ca ādi.
Visesalābhī ekaccasassatiko anupadhāritabhedasamussayeva dhammapabandhe sassatākāraggahaṇena abhinivisanaṃ janesi ekabhavapariyāpannakhandhasantānavisayattā tadabhinivesassa.
Tathā ca tīsupi vādesu "taṃ pubbenivāsaṃ anussarati, tato paraṃ nānussaratī"ti ettakameva vuttaṃ, takkīnaṃ pana sassatekaccasassatavādīnaṃ sassatābhinivesaviseso rūpārūpadhammavisayatāya supākaṭoyevāti. ¶
39. Dīghassakālassa atikkamenāti vivaṭṭavivaṭṭaṭṭhāyīnaṃ apagamena.
Anekatthattā dhātūnaṃ saṃ-saddena yutto vaṭṭa-saddo vināsavācīti āha "vinassatī"ti, saṅkhayavasena vattatīti attho.
Vipattikaramahāmeghasamuppattito paṭṭhāya hi yāva aṇusahagatopi saṅkhāro na hoti, tāva loko saṃvaṭṭatīti vuccati.
Lokoti cettha pathavīādibhājanaloko adhippeto.
Uparibrahmalokesūti parittasubhādīsu rūpībrahmalokesu.
Agginā hi kappavuṭṭhānaṃ idhādhippetaṃ bahulaṃ pavattanato.
Tenevāha bhagavā "ābhassarasaṃvattanikā hontī"ti.
Arūpesuvāti vā-saddena saṃvaṭṭamānalokadhātūhi aññalokadhātūsu vāti vikappanaṃ veditabbaṃ.
Na hi "sabbe apāyasattā tadā rūpārūpabhavesu uppajjantī"ti sakkā viññātuṃ apāyesu dīghatamāyukānaṃ manussalokūpattiyā asambhavato.
Satipi sabbasattānaṃ abhisaṅkhāramanasā nibbattabhāve bāhirapaccayehi vinā manasāva nibbattattā "manomayā"ti vuccanti rūpāvacarasattā.
Yadi evaṃ kāmabhave opapātikasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti?
Nāpajjati adhicittabhūtena atisayamanasā nibbattasattesu manomayavohāratoti dassanto āha "jhānamanena nibbattattā manomayā"ti.
Evaṃ arūpāvacarasattānampi manomayabhāvo āpajjatīti ce?
Na, tattha bāhirapaccayehi nibbattetabbatāsaṅkāya eva abhāvato, "manasāva nibbattā"ti avadhāraṇāsambhavato.
Niruḷho vāyaṃ loke manomayavohāro rūpāvacarasattesu.
Tathā hi "annamayo pānamayo manomayo ānandamayo viññāṇamayo"ti pañcadhā attānaṃ vedavādino vadanti.
Ucchedavādepi vakkhati "dibbo rūpī manomayo"ti (dī. ni. 1.86).
Sobhanā pabhā etesu santīti subhā.
"Ukkaṃsenā"ti ābhassaradeve sandhāyāha, parittābhā appamāṇābhā pana dve cattāro ca kappe tiṭṭhanti.
Aṭṭhakappeti aṭṭha mahākappe. ¶
40. Saṇṭhātīti sampattikaramahāmeghasamuppattito paṭṭhāya pathavīsandhārakudakataṃsandhārakavāyumahāpathavīādīnaṃ samuppattivasena ṭhāti, "sambhavati" icceva vā attho anekatthattā dhātūnaṃ.
Pakatiyāti sabhāvena, tassa "suñña"nti iminā sambandho.
Tattha kāraṇamāha "nibbattasattānaṃ natthitāyā"ti, anuppannattāti attho, tena yathā ekaccāni vimānāni tattha nibbattasattānaṃ cutattā suññāni honti, na evamidanti dasseti.
Brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno brahmakāyikā, tesaṃ nivāso bhūmipi "brahmakāyikā"ti vuttā.
Kammaṃ upanissayavasena paccayo etissāti kammapaccayā.
Atha vā tattha nibbattasattānaṃ vipaccanakakammassa sahakārīpaccayabhāvato, kammassa paccayāti kammapaccayā.
Utu samuṭṭhānaṃ etissāti utusamuṭṭhānā.
"Kammapaccayautusamuṭṭhānā"ti vā pāṭho, kammasahāyo paccayo, kammassa vā sahāyabhūto paccayo kammapaccayo, sova utu kammapaccayautu, so samuṭṭhānaṃ etissāti yojetabbaṃ.
Etthāti "brahmavimāna"nti vuttāya brahmakāyikabhūmiyā.
Kathaṃ paṇītāya dutiyajjhānabhūmiyaṃ ṭhitānaṃ hīnāya paṭhamajjhānabhūmiyā upapatti hotīti āha "atha sattāna"ntiādi.
Otarantīti upapajjanavasena heṭṭhābhūmiṃ gacchanti. ¶
Appāyuketi yaṃ uḷāraṃ puññakammaṃ kataṃ, tassa uppajjanārahavipākapabandhato appaparimāṇāyuke.
Āyuppamāṇenevāti paramāyuppamāṇeneva.
Kiṃ panetaṃ paramāyu nāma, kathaṃ vā taṃ paricchinnapamāṇanti?
Vuccate – yo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tasmiṃ tasmiṃ bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena sarīrāvayavavaṇṇasaṇṭhānapamāṇādivisesā viya taṃtaṃgatinikāyādīsu yebhuyyena niyataparicchedo gabbhaseyyakakāmāvacaradevarūpāvacarasattānaṃ sukkasoṇitautubhojanādi utuādipaccayuppannapaccayūpatthambhito vipākapabandhassa ṭhitikālaniyamo, so yathāsakaṃ khaṇamattāvaṭṭhāyīnampi attano sahajātānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhapanākāravuttitāya pavattakāni rūpārūpajīvitindriyāni yasmā na kevalaṃ nesaṃ khaṇaṭhitiyā eva kāraṇabhāvena anupālakāni, atha kho yāva bhavaṅgupacchedā anupabandhassa avicchedahetubhāvenāpi, tasmā āyuhetukattā kāraṇūpacārena āyu, ukkaṃsaparicchedavasena paramāyūti ca vuccati.
Taṃ pana devānaṃ nerayikānaṃ uttarakurukānañca niyataparicchedaṃ, uttarakurukānaṃ pana ekantaniyataparicchedameva, avasiṭṭhamanussapetatiracchānānaṃ pana ciraṭṭhitisaṃvattanikakammabahule kāle taṃkammasahitasantānajanitasukkasoṇitappaccayānaṃ taṃmūlakānañca candasūriyasamavisamaparivattanādijanitautuāhārādisamavisama paccayānaṃ vasena cirācirakālato aniyataparicchedaṃ, tassa ca yathā purimasiddhabhavapatthanāvasena taṃtaṃgatinikāyādīsu vaṇṇasaṇṭhānādivisesaniyamo siddho dassanānussavādīhi, tathā ādito gahaṇasiddhiyā.
Evaṃ tāsu tāsu upapattīsu nibbattasattānaṃ yebhuyyena samappamāṇaṭṭhitikālaṃ dassanānussavehi labhitvā taṃ paramataṃ ajjhosāya pavattitabhavapatthanāvasena ādito paricchedaniyamo veditabbo.
Yasmā pana kammaṃ tāsu tāsu upapattīsu yathā taṃtaṃupapattiniyatavaṇṇādinibbattane samatthaṃ, evaṃ niyatāyuparicchedāsu upapattīsu paricchedātikkamena vipākanibbattane samatthaṃ na hoti, tasmā vuttaṃ "āyuppamāṇeneva cavantī"ti.
Yasmā pana upatthambhakasahāyehi anupālakappaccayehi upādinnakakkhandhānaṃ pavattetabbākāro atthato paramāyu, tassa yathāvuttaparicchedānatikkamanato satipi kammāvasese ṭhānaṃ na sambhavati, tena vuttaṃ "attano puññabaleneva ṭhātuṃ na sakkotī"ti.
Kappaṃ vāti asaṅkhyeyyakappaṃ vā tassa upaḍḍhaṃ vā upaḍḍhakappato ūnamadhikaṃ vāti vikappanattho vā-saddo. ¶
41. Anabhiratīti ekavihārena anabhirati.
Sā pana yasmā aññehi samāgamicchā hoti, tena vuttaṃ "aparassāpi sattassa āgamanapatthanā"ti.
Piyavatthuvirahena piyavatthualābhena vā cittavighāto ukkaṇṭhitā, sā atthato domanassacittuppādo yevāti āha "paṭighasampayuttā"ti.
Dīgharattaṃ jhānaratiyā ramamānassa vuttappakāraṃ anabhiratinimittaṃ uppannā "mama"nti ca "aha"nti ca gahaṇassa kāraṇabhūtā taṇhādiṭṭhiyo idha paritassanā.
Tā pana cittassa purimāvatthāya calanaṃ kampananti āha "ubbijjanā phandanā"ti.
Tenevāha "taṇhātassanāpi diṭṭhitassanāpi vaṭṭatī"ti.
Yaṃ pana atthuddhāre "aho vata aññepi sattā itthattaṃ āgaccheyyunti ayaṃ taṇhātassanā nāmā"ti vuttaṃ, taṃ diṭṭhitassanāya visuṃ udāharaṇaṃ dassentena taṇhātassanaṃyeva tato niddhāretvā vuttaṃ, na pana tattha diṭṭhitassanāya abhāvatoti daṭṭhabbaṃ.
Tāsatassanā cittutrāso.
Bhayānakanti bheravārammaṇanimittaṃ balavabhayaṃ.
Tena sarīrassa thaddhabhāvo chambhitattaṃ bhayaṃ saṃveganti ettha bhayanti bhaṅgānupassanāya ciṇṇante sabbasaṅkhārato bhāyanavasena uppannaṃ bhayañāṇaṃ.
Saṃveganti sahottappañāṇaṃ, ottappameva vā.
Santāsanti ādīnavanibbidānupassanāhi saṅkhārehi santassanañāṇaṃ.
Saha byāyati pavattati, dosaṃ vā chādetīti sahabyo, sahāyo, tassa bhāvaṃ sahabyataṃ. ¶
42. Abhibhavitvā ṭhito ime satteti adhippāyo.
Yasmā pana so pāsaṃsabhāvena uttamabhāvena ca "te satte abhibhavitvā ṭhito"ti attānaṃ maññati, tasmā vuttaṃ "jeṭṭhakohamasmī"ti.
Aññadatthu dasoti dassane antarāyābhāvavacanena, ñeyyavisesapariggāhikabhāvena ca anāvaraṇadassāvitaṃ paṭijānātīti āha "sabbaṃ passāmīti attho"ti.
Bhūtabhabyānanti ahesunti bhūtā, bhavanti bhavissantīti bhabyā, aṭṭhakathāyaṃ pana vattamānakālavaseneva bhabya-saddassa attho dassito.
Paṭhamacittakkhaṇeti paṭisandhicittakkhaṇe.
Kiñcāpi so brahmā anavaṭṭhitadassanattā puthujjanassa purimatarajātiparicitampi kammassakataññāṇaṃ vissajjetvā vikubbaniddhivasena cittuppattimattapaṭibaddhena sattanimmānena vipallaṭṭho "ahaṃ issaro kattā nimmātā"tiādinā issarakuttadassanaṃ pakkhandamāno abhinivisanavaseneva patiṭṭhito, na patiṭṭhāpanavasena "tassa evaṃ hotī"ti vuttattā, patiṭṭhāpanakkameneva pana tassa so abhiniveso jātoti dassanatthaṃ "kāraṇato sādhetukāmo"ti, "paṭiññaṃ katvā"ti ca vuttaṃ.
Tenāha bhagavā "taṃ kissa hetū"tiādi.
Tattha manopaṇidhīti manasā eva patthanā, tathā cittappavattimattamevāti attho, itthabhāvanti idappakārataṃ.
Yasmā pana itthanti brahmattabhāvo idhādhippeto, tasmā "brahmabhāvanti attho"ti vuttaṃ.
Nanu ca devānaṃ upapattisamanantaraṃ "imissā nāma gatiyā cavitvā iminā nāma kammunā idhūpapannā"ti paccavekkhaṇā hotīti?
Saccaṃ hoti, sā pana purimajātīsu kammassakataññāṇe sammadeva niviṭṭhajjhāsayānaṃ.
Ime pana sattā purimāsupi jātīsu issarakuttadassanavasena vinibandhābhinivesā ahesunti daṭṭhabbaṃ.
Tena vuttaṃ "iminā maya"ntiādi. ¶
43. Īsatīti īso, abhibhūti attho.
Mahā īso maheso, suppatiṭṭhamahesatāya pana parehi "maheso"ti akkhātabbatāya mahesakkho, atisayena mahesakkho mahesakkhataroti vacanattho daṭṭhabbo.
Yasmā pana so mahesakkhabhāvo ādhipateyyaparivārasampattiyā viññāyati, tasmā "issariyaparivāravasena mahāyasataro"ti vuttaṃ. ¶
44. Idheva āgacchatīti imasmiṃ manussaloke eva paṭisandhivasena āgacchati.
Yaṃ aññataro sattoti ettha yanti nipātamattaṃ, karaṇe vā paccattaniddeso, yena ṭhānenāti attho, kiriyāparāmasanaṃ vā.
Itthattaṃ āgacchatīti ettha yadetaṃ itthattassa āgamanaṃ, etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho.
Esa nayo "pabbajati, cetosamādhiṃ phusati, pubbenivāsaṃ anussaratī"ti etesupi padesu.
"Ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati, yaṃ aññataro satto"ti imañhi padaṃ "pabbajatī"tiādīhi padehi paccekaṃ yojetabbanti. ¶
45. Khiḍḍāya padussantīti khiḍḍāpadosino, khiḍḍāpadosino eva khiḍḍāpadosikā, khiḍḍāpadoso vā etesaṃ atthīti khiḍḍāpadosikā.
Atikkantavelaṃ ativelaṃ, āhārūpabhogakālaṃ atikkamitvāti attho.
Methunasampayogena uppajjanakasukhaṃ keḷihassasukhaṃ ratidhammo ratisabhāvo.
Āhāranti ettha ko devānaṃ āhāro, kā āhāravelāti?
Sabbesampi kāmāvacaradevānaṃ sudhā āhāro, sā heṭṭhimehi uparimānaṃ paṇītatamā hoti, taṃ yathāsakaṃ divasavasena divase divase bhuñjanti.
Keci pana "biḷārapadappamāṇaṃ sudhāhāraṃ bhuñjanti, so jivhāya ṭhapitamatto yāva kesagganakhaggā kāyaṃ pharati, tesaṃyeva divasavasena sattadivase yāpanasamattho ca hotī"ti vadanti.
"Nirantaraṃ khādantā pivantā"ti idaṃ parikappanavasena vuttaṃ.
Kammajatejassa balavabhāvo uḷārapuññanibbattattā, uḷāragarusiniddhasudhāhārajīraṇato ca.
Karajakāyassa mandabhāvo mudusukhumālabhāvato.
Teneva hi bhagavā indasālaguhāyaṃ pakatipathaviyaṃ saṇṭhātuṃ asakkontaṃ sakkaṃ devarājānaṃ "oḷārikaṃ kāyaṃ adhiṭṭhehī"ti āha.
Tesanti manussānaṃ.
Vatthunti karajakāyaṃ.
Kecīti abhayagirivāsino. ¶
47. Manenāti issāpakatattā paduṭṭhena manasā.
Usūyāvasena manasova padoso manopadoso, so etesaṃ atthi vināsahetubhūtoti manopadosikāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.
Akuddho rakkhatīti kuddhassa so kodho itarasmiṃ akujjhante anupādāno ekavārameva uppattiyā anāsevano cāvetuṃ na sakkoti udakantaṃ patvā aggi viya nibbāyati, tasmā akuddho taṃ cavanato rakkhati, ubhosu pana kuddhesu bhiyyo bhiyyo aññamaññamhi parivaḍḍhanavasena tikhiṇasamudācāro nissayadahanaraso kodho uppajjamāno hadayavatthuṃ nidahanto accantasukhumālakarajakāyaṃ vināseti, tato sakalopi attabhāvo antaradhāyati.
Tenāha "ubhosu panā"tiādi.
Tathā cāha bhagavā "aññamaññaṃ paduṭṭhacittā kilantakāyā - pe - cavantī"ti.
Dhammatāti dhammaniyāmo.
So ca tesaṃ karajakāyassa mandatāya, tathāuppajjanakakodhassa ca balavatāya ṭhānaso cavanaṃ, tesaṃ rūpārūpadhammānaṃ sabhāvoti adhippāyo. ¶
49. Cakkhādīnaṃ bhedaṃ passatīti virodhipaccayasannipāte vikārāpattidassanato, ante ca adassanūpagamanato vināsaṃ passati oḷārikattā rūpadhammabhedassa.
Paccayaṃ datvāti anantarapaccayādivasena paccayo hutvā.
"Balavatara"nti cittassa lahutaraṃ bhedaṃ sandhāya vuttaṃ.
Tathā hi ekasmiṃ rūpe dharanteyeva soḷasa cittāni bhijjanti.
Bhedaṃ na passatīti khaṇe khaṇe bhijjantampi cittaṃ parassa anantarapaccayabhāveneva bhijjatīti purimacittassa abhāvaṃ paṭicchādetvā viya pacchimacittassa uppattito bhāvapakkho balavataro pākaṭo ca hoti, na abhāvapakkhoti cittassa vināsaṃ na passati, ayañca attho alātacakkadassanena supākaṭo viññāyati.
Yasmā pana takkīvādī nānattanayassa dūrataratāya ekattanayassapi micchāgahitattā "yadevidaṃ viññāṇaṃ sabbadāpi ekarūpena pavattati, ayameva attā nicco"tiādinā abhinivesaṃ janeti, tasmā vuttaṃ "so taṃ apassanto"tiādi.
<<Назад
Теории частичной вечности
Оглавление Далее>>
Теории конечности и бесконечности

Редакция перевода от 21.11.2019 19:33